Jā, pārvērst inovatīvu ideju komercializējamā biznesa projektā ir ļoti laikietilpīgi un nogurdinoši, taču diezin vai labāk ir sūkstīties, ka tavu izstrādni "nevienam nevajag", un ļaut tai apputēt plauktā.
Zināmā mērā varu piekrist zinātniekiem un universitāšu stratēģiskajiem vadītājiem, kuri Latvijas inovācijas manifestā secina, ka valstī trūkst mērķtiecīgas politikas inovāciju sasniegumu pārnesei un daļa naudas "pazūd" birokrātijas labirintos. Taču mana pieredze, strādājot ar zinātņietilpīgiem projektiem, liecina, ka velns nebūt nav tik melns, kā to mālē.
Komercializācijas reaktors sāka savu darbu 2009.gadā, var teikt – pašā krīzes spelgonī. Specializējamies zinātnisko jaunuzņēmumu attīstīšanā un inovatīvu izstrādņu komercializēšanā. Uz savas ādas esam pārbaudījuši, ka aizvadītos septiņus gadus var dēvēt par lūzuma punktu zinātņietilpīgu izstrādņu attīstībā.
Latvijā šobrīd veidojas jaunu, spējīgu zinātnieku paaudze, netrūkst arī ambiciozu, sevi jau pierādījušu uzņēmīgu cilvēku, kuri ir gatavi rīkoties. Attīstās platformas, kuri spēj savest kopā visas ieinteresētās puses, palīdz tiem apvienot spēkus un radīt patiešām unikālus produktus. Komercializācijas reaktors sadarbojas ar vairāk nekā 500 dažādu jomu ekspertiem un speciālistiem, kas var nodrošināt augsta līmeņa ekspertīzi jebkurā projekta attīstības posmā.
Mums jau ir ar panākumiem realizēti projekti, piemēram, Komercializācijas reaktorā tapušo nano pārklājumu ražotāju Naco Technologies pērn iegādājās auto un citu rūpniecības nozaru piegādātājs Schaeffler. Un, iespējams, tie automašīnu īpašnieki, kas tuvākajos gados izmantos Continental ražotās radžotās riepas, būs Latvijā tapušu apstrādes tehnoloģiju lietotāji.
Zinātnei Latvijā, tieši tāpat kā visās postpadomju valstīs, ir bijis jāpārvar milzīgs apjukums, restrukturizācija, valsts neienteresētība un naudas trūkums. Tā ir bijusi trauma, kuru nevēlamies nemaz pieminēt. Manuprāt, lielā mērā ar to esam tikuši galā, tādēļ varam, piemēram, Ukrainas, Armēnijas, Kazahstānas zinātniekiem piedāvāt attīstītu, saprotamu vidi viņu ideju komercializēšanai. Šāda sadarbība ir labs attīstības stimuls arī Latvijas augsto tehnoloģiju nozarei un padara mūsu valsts potenciālu uz pasaules kartes vēl iespaidīgāku.
Taču patiešām ir jāiet tālāk. Lai Latvija varētu veiksmīgi attīstīties kā inovāciju lielvalsts, nepietiek tikai ar efektīvām iespējām apvienot kompetences un pačalošanu konferencēs pie tējas tases. Mums ir nepieciešama pieejama infrastruktūra, saprotami finansējuma avoti un konsekvents valsts atbalsts augsto tehnoloģiju un zinātņietilpīgām idejām. Šis ir jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanās laiks un šajā posmā izšķiroša ir valsts ieinteresētība "barot dinozaurus" vai "gazeles".
Reāls atbalsts būtu jaunajā plānošanas periodā kā atsevišķu Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta saņēmēju kategoriju izdalīt zinātnes jaunuzņēmumus. Šāda rīcība kaut nedaudz kompensētu faktu, ka Latvijā tikpat kā nav ieguldījumu fondu, kuri piedāvā "gudro naudu", proti, finansējumu un nozares ekspertīzi. Investīcijas zinātņietilpīgās izstrādnēs nav gluži tas pats, kas ieguldījumi strauji augošā IT jaunuzņēmumā, un šādus projektu vadīšanai ir nepieciešamas specifiskas zināšanas, ilgāks laiks, bet rezultātā guvums valsts ekonomikai arī ir krietni augstāks.