Ministrija apsveikusi Melnkalni ar vēsturisko notikumu, kļūstot par pilntiesīgu NATO dalībvalsti, un norāda, ka Melnkalnes uzņemšana aliansē apliecina NATO atvērto durvju politikas nozīmi Eiroatlantiskajā drošībā, kā arī kalpo kā piemērs pārējām NATO kandidātvalstīm turpināt reformas.
ĀM informē, ka 1.jūnijā stājās spēkā protokols par Melnkalnes pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam, kuru ratificējuši visu NATO dalībvalstu un Melnkalnes parlaments. Savukārt pēc protokola ratifikācijas rakstu iesniegšanas glabāšanai ASV Valsts departamentā 5.jūnijā Melnkalne kļuva par 29.dalībvalsti NATO aliansē.
Uzaicinājums uzsākt iestāšanās sarunas par pievienošanos NATO Melnkalnei tika izteikts 2015.gada 2.decembrī NATO ārlietu ministru sanāksmē Briselē. Tikmēr rīt, 7.jūnijā, NATO mītnē Briselē tiks pacelts Melnkalnes karogs, klātesot valsts prezidentam Filipam Vujanovičam, lai svinīgi atzīmētu pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei.
Jau ziņots, ka Krievija draud Melnkalnei ar ekonomiskām un politiskām sankcijām, tostarp izvēršot kampaņu pret nelielās Balkānu valstiņas tūrisma industriju, kas lielā mērā ir atkarīga no krievu tūristiem.
Tiek lēsts, ka gadā Melnkalni apmeklē 200 000 krievu, bet 80 000 tur ir arī īpašumi. No viņiem 15 000 Melnkalnē dzīvo pastāvīgi.
Krievija aizliegusi arī Melnkalnes vīnu importu, savukārt Melnkalne apgalvo, ka Maskava stāvējusi arī aiz oktobrī notikušā neveiksmīgā valsts apvērsuma mēģinājuma.