Iesniegums par personu saukšanu pie kriminālatbildības iesniegts pret LKB administratoru Jāni Ozoliņu un tām fiziskajām personām, kuras īstenoja 2012.gada 27.augusta darījumu. Šī darījuma rezultātā bankai ieķīlātā manta, kuras vērtība bija vairāk kā 62 miljonu latu, tika pārdota SIA „Atlantijas Biroji” par trīs reizes zemāku cenu – par nedaudz vairāk kā 20 miljoniem latu, turklāt atliekot pirkuma cenas samaksas termiņu uz 15 gadiem.
LKB administrators nerīkoja izsoli, bet šo mantu pārdeva paša administrētās maksātnespējīgās bankas meitas sabiedrībai SIA „Atlantijas biroji”, kurai nav līdzekļi pirkuma cenas samaksas veikšanai, portālam Diena.lv norāda Ārgaļa advokāts Gatis Gailums.
"Darījuma rezultātā administrators nevien ir samazinājis atgūstamās mantas vērtību vairāk kā 42 miljonu latu apmērā, bet ir nodrošinājis sev „mūža” algu 15 gadu garumā. Šī darījuma dēļ LKB likvidācijai būs nepieciešama administratora turpmāka „palīdzība” vismaz šos nākamos 15 gadus, jo tieši tik ilgā laikā mantas ieguvējam ir jāveic maksājums. Ņemot vērā līdzšinējās administratora darbības izmaksas, var droši secināt, ka lielākā daļa no 15 gadu laikā maksājamās summas tiks novirzītas nevis kreditoru prasījumu apmierināšanai, bet gan administratora atalgojuma izmaksāšanai. Tādēļ pat nolīgto pirkuma maksu par bankas mantas pārdošanu kreditori visticamāk nesaņems," teikts Ārgaļa paziņojumā.
Kā zināms, maksātnespējīga uzņēmuma administratora likumā noteiktais pienākums ir nodrošināt efektīvu un ātru mantas realizāciju, rīkojoties atklāti. Plašsaziņas līdzekļi līdz šim ir pārpludināti ar dažādiem administratora paziņojumiem par izsoļu rīkošanu, kurās tiek piedāvāts pārdod bankas mantu. Izsolēs administrators piedāvāja gan nekustamos īpašumus, gan arī nebūtiskas lietas.
Tomēr attiecībā uz vienu no likvīdākajiem bankas aktīviem – parāda prasījumi pret AS „Air Baltic Corporation”, administrators rīkojies pilnīgi pretēji un slepus to ir atsavinājis, ignorējot likumā noteiktos maksātnespējas procedūras galvenos principus, norāda Ārgalis, piebilstot, ka administratoram nebija pamata trīskārtīgi samazināt ieķīlātās mantas vērtību, ja parādnieks ir AS „Air Baltic Corporation”. Iespējams, tieši šīs LKB administratora rīcības rezultāts ir masu medijos atspoguļotais fakts, ka „noguldījumu garantiju fondā robs būs vēl divus gadus”.
Iepriekš norādītās administratora darbības kreditoriem liek secināt, ka, iespējams, izdarot vairākus likuma pārkāpumus, ir apzināti nodarīti zaudējumi bankai, tās mantu atsavinot par būtiski zemu cenu un ar nesamērīgi ilgu cenas samaksas termiņu. Administratora neattaisnojamās rīcības rezultātā kreditoriem, iespējams, ir nodarīts zaudējums vairāk kā 42 miljonu latu apmērā. Šis zaudējuma apmērs var būt būtiski lielāks, jo mantas ieguvējs ir tāda sabiedrība, kura nespēj veikt un tai faktiski arī nav tiesisku iespēju saņemt kredītu nolīgtās cenas 15 miljonu latu apmērā samaksāšanai. Par lielāko kreditoru, kuram nodarīti zaudējumi, atzīstams Noguldījumu garantiju fonds, kuram banka ir parādā gandrīz 300 miljonu latu.
Šie apstākļi tiks izmeklēti Valsts policijas uzsāktās resoriskās pārbaudes ietvaros.
Ārgalis norāda, ka minētais gadījums apstiprina kreditoru iepriekš izteiktās bažas par administratoru J.Ozoliņa un Latvijas SIA „KPMG Baltics” iespējamām prettiesiskajām darbībām, banku administrējot nevis kreditoru , tai skaitā valsts, interesēs, bet gan savās.
alberts