Tādēļ, ņemot vērā budžeta resursus, pieaugošus un tomēr ierobežotus, mēs piedāvājam kompleksu risinājumu – mazo pensiju indeksācija jau šogad, visu pensiju indeksācija no nākamā gada, minimālās algas paaugstināšana, neapliekamā minimuma celšana, atvieglojuma par apgādājamo personu palielināšana.
Minimālo algu valstī saņem ap 200 000 strādājošo. Īstenojot šos pasākumus, ģimenei, kurā aug divi bērni un abi vecāki strādājot saņem minimālo algu, ienākumi pieaugs par 772 latiem jeb vairāk nekā 1000 eiro gadā. Savukārt vidējās pensijas saņēmējam pensijas apjoms gadā pieaugs par 80 latiem jeb aptuveni 115 eiro.
Visvairāk jautājumu līdz šim raisījusi tieši plānotā pensiju indeksācija. Kādēļ tikai mazās pensijas? Kādēļ tieši 200 latu, nevis 210 vai 250? Pirmkārt, pensijas līdz 200 latiem bez piemaksām saņem 87% Latvijas pensionāru, tātad pielikumu pie pensijas septembrī sajutīs lielākā daļa vecākā gadagājuma cilvēku. Turklāt 200 latu ir pamatota un pagājušajā nedēļā Labklājības ministrijas Senioru lietu padomē panākta vienošanās, ņemot vērā to, ka 200 latu liela ir arī minimālā alga, bet iztikas minimums – 177 lati.
Pensiju indeksācija nākamgad prasīs vismaz 30 miljonus latu, savukārt pēc Finanšu ministrijas (FM) aplēsēm papildu pieejamie līdzekļi būs 50-60 miljoni latu. Mums ir svarīgi šos līdzekļus sadalīt tā, lai varētu palīdzēt ne tikai pensionāriem, bet arī citām sociāli neaizsargātām grupām, piemēram, pensionāru bērniem un mazbērniem paaugstinot neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām un minimālo algu.
Sociālā un ienākumu vienlīdzība ir joma, kas konsekventi iepriekš ilgstoši tikusi ignorēta. Latvijā "treknos gadus" piedzīvoja vien neliela sabiedrības daļa – nekustamo īpašumu spekulanti, būvnieki. Liela sabiedrības daļa trekno gadu uzdzīvē nepiedalījās un krīzes laiku izjuta īpaši smagi. Šobrīd, kad esam atjaunojuši stabilitāti, valdības mērķis ir šo jautājumu risināt, lai atgūtā izaugsme būtu sajūtama visā sabiedrībā, nevis tikai atsevišķos segmentos.
Ir virkne lietu, kas jau ir paveiktas – PVN likmes samazināšana pagājušajā gadā un iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana ar šī gada 1. janvāri, taču mēs turpinām meklēt efektīvākos un precīzākos risinājumus. Pašreizējā situācijā redzam, ka sākotnēji nospraustais kurss mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi visdrīzāk nav pats efektīvākais, ja mūsu mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazo algu saņēmējiem un ģimenēm ar bērniem. Piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par 2 procentpunktiem valstij izmaksātu aptuveni 66 miljonus latu, no kuriem tikai trešdaļa tiktu novirzīta tiem 505 tūkstošiem cilvēku, kuru atalgojums ir līdz 500 latiem, bet divas trešdaļas – 44 miljoni latu – lielo algu saņēmējiem, kuriem šāds atbalsts īstenībā nav nepieciešams. Vienotība uzskata, ka jāmeklē mehānismi, kā šos līdzekļus izmantot precīzāk un efektīvāk, tādēļ valdībā atbalstīti FM priekšlikumi ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, kuru mērķis ir samazināt nodokļu slogu zemāk atalgotajām darba vietām un ģimenēm ar bērniem, lai tādējādi mazinātu nabadzības un bezdarba riskus, kā arī mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicinātu ekonomikas aktivitāti.
Gribu vēlreiz atgādināt par būtiskākajiem no 2014.gada 1.janvāra plānotajiem pasākumiem. Tie ietver:
minimālās algas palielināšanu līdz 225 latiem (€320); diferencēta (progresīva) neapliekamā minimuma ieviešanu, paredzot, ka algām, kas nepārsniedz minimālo algu, neapliekamais minimums ir 84 lati, bet lielākām algām tas pakāpeniski samazinās, līdz pie algas 400 lati mēnesī un augstāk neapliekamais minimums ir tāds pats kā pašlaik – 45 lati mēnesī; atvieglojumu paaugstināšanu par apgādībā esošajām personām līdz 98 latiem mēnesī.
Valdība nav atkāpusies no apņemšanās, kas ierakstīta valdības deklarācijā – mazināt darbaspēka nodokļu slogu – diskusijas ir par efektīvākajiem mehānismiem, kā to panākt. Arī FM izstrādātie priekšlikumi neapšaubāmi ir vērsti uz nodokļu sloga mazināšanu, taču tie fokusēti tieši uz atbalstu mazāk atalgotajiem darbiniekiem un ģimenēm ar bērniem – šīs ir grupas, kas krasi izjūt ienākumu nevienlīdzību un visvairāk pakļautas bezdarba, nabadzības un emigrācijas riskiem.
Domāju, nevienam nav šaubu, ka 1000 latu saņēmēji, kas ir vien 7% no visiem strādājošiem, kvalificējas kā turīgākie, un ir grūti pamatot, kādēļ pašreizējo plašo vajadzību kontekstā 19 miljonu atvēlami nodokļu atlaidēs priviliģētākajai sabiedrības daļai.
Šīs ir, iespējams, desmitgades būtiskākās nodokļu izmaiņas Latvijā. Nepiedodami būtu vienkārši ignorēt ekspertu minētos argumentus, kādēļ iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazināšana nav efektīvākais veids, kā mazināt darbaspēka nodokļu slogu. Mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs procentuāli visefektīvāk tiktu mazināts, ceļot neapliekamo minimumu. Svarīgi pirms meklēt iespējas mazināt nevienlīdzību, vispirms to nepalielināt.