Ministrs atzina, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas ieviešana norit grūti, taču šo reformu virzībā pozitīva loma ir prasībām, kas Latvijai jāievieš, lai varētu pievienoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai (OECD).
Ašeradens uzsvēra, ka atstāt šo jautājumu bez ievērības būtu bezatbildīgi, ņemot vērā valsts kapitālsabiedrību lielo ietekmi uz ekonomikas attīstību. Tajā pašā laikā viņš pauda pārliecību, ka valstij ir jābūt vīzijai, ko darīt ar valsts kapitālsabiedrību pārvaldību. Kā piemēru Ašeradens minēja jautājumu par valsts kapitālsabiedrību pienākumu iemaksāt valsts budžetā zināmu peļņas daļu.
"Valdība nosaka valsts kapitālsabiedrību iemaksājamo dividenžu apmēru valsts budžetā. Pērn no kultūras kapitālsabiedrībām vispirms paņēma naudu, taču vēlāk atdeva atpakaļ. Tas liecina, ka valstij nav skaidras vīzijas, tāpēc ceru, ka šogad izdosies vienoties par citu pieeju. Ir jāķeras klāt pie koordinētas valsts kapitālsabiedrību stratēģijas apstiprināšanas, balstot dividenžu politiku uz šo stratēģiju," uzskata Ašeradens.
Tāpat ekonomikas ministra ieskatā ir jāmeklē papildu iespējas, lai nodrošinātu skaidru valsts kapitālsabiedrību pārvaldības mehānismu. Kā piemēru Ašeradens minēja iespējas, ko dod uzņēmumu darbība biržā. "Tām kapitālsabiedrībām, kurām ir liela ietekme uz tautsaimniecību, būtu jādarbojas caurredzamāk," uzsvēra ministrs.
Savukārt Pārresoru koordinācijas centra (PKC) direktors Pēteris Vilks informēja, ka par 2014.gadu PKC ir apkopojis informāciju par 198 kapitālsabiedrībām. Šo kapitālsabiedrību apgrozījums bija 3,56 miljardi eiro un to tīrā peļņa sasniedza 17,1 miljonu eiro. To kopējā aktīvu vērtība turpināja vienmērīgi augt, un 2014.gadā tā sasniedza 11,1 miljardu eiro. Kopējās valsts budžetā iemaksātās valsts kapitālsabiedrību dividendes par pārskata gadu bija 109,5 miljoni eiro. Savukārt kopējais nodarbināto skaits valsts kapitālsabiedrībās bija 53 763 cilvēki.
Vilks skaidroja, ka valsts iesaiste komercdarbībā tiek pamatota ar vairākiem iemesliem, tostarp novērst tirgus nepilnības konkrētā sektorā, sniegt stratēģiski svarīgus pakalpojumus u.c.
Tāpat PKC direktors informēja, ka valsts kapitālsabiedrību pārvaldes reforma ir noritējusi ilgi un patlaban šī reforma ir tikai pusceļā. Tiesa, Vilks pauda pārliecību, ka reformas būs un tās būs drīz jūtamas.
Jau ziņots, ka PKC kopš 2015.gada 1.jūnija ir uzticēta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinācijas institūcijas loma un uzdevumi, kas ietver arī konsultāciju sniegšanu valdībai un apmācību organizēšanu valsts īpašumā esošo kapitālsabiedrību darbiniekiem par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem, ikgadēja pārskata sagatavošanu par valsts kapitālsabiedrību darbību un mērķu sasniegšanu, kā arī viedokļa sniegšanu valdībai par valsts līdzdalības iegūšanu, saglabāšanu vai izbeigšanu konkrētā kapitālsabiedrībā.