Šajā ziemā visai izteikti ir jūtams, ka pēc vecuma, dzīvesvietas, nodarbošanās, izglītības un ienākumu līmeņa atšķirīgos burbuļos virmo neapmierinātība ar politisko eliti un valsts pārvaldi. Turklāt neapmierinātību pauž pat tādi cilvēki, kuru dzīve kopumā ir veiksmīga un kuriem klaigāšana "Viss ir slikti!" nav raksturīga. Tas liecina, ka mūsu sabiedrība tiešām izjūt vilšanos politiskajā vidē un valsts iestāžu sniegumā. Skaidrojumi tam ir vairāki.
Pirmkārt, jāņem vērā politiķu un valsts sektorā strādājošo darba specifika, kuras dēļ rezultātu nav viegli izmērīt. Privātajā biznesā ir vienkāršāk. Tur to, cik prasmīgi darbojas uzņēmums, skaidri parāda finanšu rādītāji, it īpaši tie dati, kas raksturo apgrozījumu. Ja pēc precēm vai pakalpojumiem, ko uzņēmums piedāvā, ir pieprasījums un līdz ar to ir apgrozījums, uzņēmuma darbība ir jēgpilna. Neatkarīgi no tā, vai tiek ražoti būvmateriāli, audzēti dārzeņi, izdotas grāmatas vai piedāvāti tūrisma pakalpojumi, svarīgi ir, lai būtu savs pircēju loks, kas nodrošinātu stabilu apgrozījumu. Arī tas, cik prasmīgi vai – tieši pretēji – kļūdaini uzņēmums rīkojas ar nopelnīto naudu, ir svarīgi, taču, ja uzņēmuma ražojumus gandrīz neviens nepirks, tad vispār nebūs naudas, ar ko rīkoties. Politiķu un ierēdņu darba izvērtējumam tādu skaidri redzamu kritēriju nav.
Otrkārt, parasti publiskā sektora darbs plaši tiek apspriests tad, kad daudzi iedzīvotāji saskaras ar kādu problēmu, kā tas nesen bija saistībā ar portālu Latvija.lv un e-adresi.
Arī politiskā elite sabiedrības uzmanības centrā visbiežāk nonāk tad, kad ir kāda problemātiska vai traģikomiska situācija.
Treškārt, publiskais sektors daudziem asociējas ar samudžinātām prasībām un to, ka procesi pa birokrātijas līkločiem virzās ārkārtīgi smagnēji. Turklāt cilvēki, kuriem ir sanācis strādāt gan privātajā, gan publiskajā sektorā, jau gadiem mēdz uzsvērt – ja biznesa vidē par sīkām, maznozīmīgām niansēm diskutētu tik ilgi kā publiskajā sektorā, vispār neviens uzņēmums neattīstītos.
Protams, uzskatīt, ka visi cilvēki, kuri izvēlējušies darbošanos politikā vai ierēdniecībā, domā tikai par to, kā ieriebt visiem pārējiem, arī ir absurds.
Tomēr jaunajā, 2025. gadā gan politiskajai elitei, gan valsts pārvaldei jānovēl strādāt tā, lai visiem iedzīvotājiem būtu labi redzami šī darba nodrošinātie, labklājību stiprinošie ieguvumi.