Asociācija: Projekta pieteikumi Latvijā ir sarežģītāki nekā disertācijas

Uldis Vītoliņš projekta pieteikumu sarežģītību salīdzina ar disertācijas sagatavošanu, jo pieprasītā informācija ir ļoti specifiska un iziet ārpus jebkāda veida pamata zināšanām, kuras ir komersanta rīcībā esošajam personālam."Kā īpaši nedraudzīgu attiecībā pret uzņēmējiem ir jāuzskata ar ļoti bieži izvirzītās prasības, kuras paredz ievērojamas investīcijas projekta sagatavošanas procesos," komentē Uldis Vītoliņš.Viņš uzskata, ka vienīgā Zemkopības ministrija ir draudzīga pret projektu iesniedzējiem, savukārt Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nav draudzīgas pret potenciālajiem projekta iesniedzējiem."Piemēram, pašreiz izsludinātajos konkursos mazajiem un vidējiem uzņēmumiem par iespējām saņemt ES finansējumu programmās Augstas pievienotās vērtības investīcijas un Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai, uzņēmējam ir jāsagatavo doktora disertācijai līdzvērtīgs projekts. Biznesa plānam vien ir jāparedz vairāk kā 80 apakšsadaļas. Ir jāveic sarežģīti aprēķini, jāanalizē tādi finanšu rādītāji kā jūtīguma analīze, jāaprēķina finansiālās diskontētās vērtības un jādara daudzas citas mazajiem uzņēmējiem neizprotamas lietas, kādas ikdienā neviena banka, izsniedzot pat miljonu vērtus kredītus, neizmanto," skaidro Uldis Vītoliņš, piebilstot, ka šādas prasības sagādā galvassāpes ne tikai projekta iesniedzējiem - tā izlasīšana un izvērtēšana prasa neskaitāmas stundas ierēdņu darba."Nereti mūsu amatpersonas aizbildinās ar ES noteikumiem un to, ka birokrātiskās procedūras nepieciešamas ES prasību pildīšanai. Tomēr pasekojot norisēm, kā ES administrē un pārbauda savus projektus, var secināt, ka lielā mērā mēs paši Latvijā esam izveidojuši šo mītu un radījuši grūti panesamo birokrātijas slogu," norāda Uldis Vītoliņš.Kā piemēru viņš min vienu no vissarežģītākajām Briseles programmām FP7, kura ir paredzēta zinātnei. Tajā var startēt arī mazie un vidējie Latvijas uzņēmumi, pretendējot uz miljonu vērtām investīcijām. Lai pretendētu uz finansējumu, sākotnēji jāiesniedz tikai projekta koncepcija, kuras apjoms nedrīkst pārsniegt sešas lapas, savukārt projekta otrajā etapā izvirzītās prasības, ir daudz pieticīgākas nekā Latvijā daudz mazāka līmeņa projektiem.