Begmanis akcentēja, ka pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos aizsardzības nozarei ir sniegts liels uzticības kredīts, jo aizsardzība ir viena no valdības prioritātēm. Tas nozīmē aizsardzības jomas budžeta pieaugumu, bet naudas izlietojumam jābūt realizētam atbildīgi, viņš skaidroja.
Pašmāju aizsardzības nozares iepirkumos iesaistot vietējos uzņēmējus, valstī radīsies papildu darbvietas un papildu nodokļi, uzsvēra Begmanis, piebilstot, ka Latvijas uzņēmumos ir speciālisti, kas spēj radīt augsta līmeņa produktus. "Tas arī bijis vēsturiski," viņš teica.
Bergmanis gan nenoliedz, ka liela apmēra projektos un iepirkumos pašmāju uzņēmumiem varētu būt grūti startēt. Taču jebkurā lielā projektā ir nepieciešami apakšuzņēmēji, un šajā ziņā Latvijas speciālistiem ir atbilstoša kompetence, pārliecināts ministrs.
Ministrs cer, ka nākotnē izveidosies labs dialogs starp ražotājiem un pētniekiem no vienas puses un militāro nozari no otras puses.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons savā uzrunā arī uzsvēra, ka Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta, lai maksimāli daudz aizsardzības nozares finansējuma paliktu vietējā tautsaimniecībā. "Šajā ziņā Aizsardzības ministrija ir ieinteresēta apakšuzņēmēju piesaistē, ilgtermiņa iegādes līgumos un vietējo risinājumu piesaistē. Vietējos uzņēmējus varētu, piemēram, piesaistīt bezpilota lidaparātu ieviešanā un inovatīvos būvniecības risinājumos," minēja Garisons.
Kā ziņots, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju šodien Ādažu bāzē rīko "Industrijas dienu 2016", kuras mērķis ir informēt uzņēmējus par ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku 2016.-2018.gada iepirkumu plāniem, uzklausīt uzņēmēju un zinātnieku produktu ražošanas un pakalpojumu attīstības plānus, kā arī veicināt dialogu starp aizsardzības nozari, Latvijas uzņēmējiem un zinātniekiem par iespējām piedalīties bruņoto spēku spēju attīstībā un uzturēšanas nodrošināšanā.