Atalgojuma jautājums ir ļoti aktuāls. Kopš strādājam vienotā Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā, izlīdzinājušās visas izmaksas, piemēram, koku cenas Latvijā ir vienādas ar citu Eiropas valstu cenām, tāpat arī energoresursu cenas, bet darba samaksa Latvijā ir būtiski zemāka. Lai samaksa mūsu valstī būtu Eiropas Savienības līmenī, tai būtu jābūt ap 1000 latiem neto, aptuveni tā. Jā, patlaban vidējā neto darba alga ir vismaz uz pusi mazāka. Ja situācija nemainīsies – nevis ārvalstīs strādājošie atgriezīsies, bet cilvēki turpinās intensīvi braukt prom no Latvijas, un tas novedīs pie ražošanas samazināšanās mūsu valstī.
Veiksmīgākajā gadījumā – ja būs nozares, kas varēs piedāvāt augstāku, Eiropas Savienības līmeņa atalgojumu, notiks darbaspēka pārdale starp nozarēm tepat, Latvijas robežās. To mēs jau esam piedzīvojuši. Pieredze rāda, ka labajos gados, ap 2007. gadu, uz būvniecību aizmigrēja daudzi iepriekš citās nozarēs strādājošie, bet tajās, zemāk atalgotajās, nozarēs darbaspēka deficīts tobrīd radīja haosu. Tolaik arī daudzi no privātā sektora pārgāja strādāt valsts pārvaldē, jo būtiski tika mainīta darba samaksa ierēdņiem. Drīzumā gan sākās krīze, ražošanas apjomi saruka, starpnozaru darbaspēka migrācijas problēma vairs nebija aktuāla un tika piemirsta. Gan amatpersonas, gan sabiedrība visas grūtības norakstīja uz krīzes rēķina. Bet scenārijs, ka darbaspēks stihiski migrē starp nozarēm, radot haosu, var atkārtoties.
Jūs pats esat liela uzņēmuma vadītājs, kādu ceļu darba samaksas palielināšanai jūs redzat?
Apzinos, ka darba samaksas palielināšana ir obligāta nepieciešamība. Katram Latvijas uzņēmumam – mazam, vidējam, lielam – šodien jābūt plānam, kā nodrošināt darba algu kāpumu. Pamatā atbilde ir visiem viena: palielinot darba ražīgumu, jo tādā gadījumā, ja uzņēmums vienkārši paaugstinās algas, zaudēs konkurētspēju, nevarēs pārdot savu produkciju, kas novedīs pie neizbēgamas ražošanas sašaurināšanās, algu mazināšanas vai pat darbinieku atlaišanas. Kā panākt algu kāpumu, kas pamatojas uz lielāku produktivitāti, atkarīgs no uzņēmuma specifikas.
Ja runājam par ražojošu uzņēmumu, tad jānomaina tehnika, jāmodernizē tehnoloģijas, jārūpējas par jaunu produktu izstrādi. Stratēģiska līmeņa vadītāju kompetence būtu panākt, lai uzņēmums strādā tā, ka nezūd konkurētspēja un darba algas kāpj. Uzņēmumi, kuros darba algas kāpums un ražošanas pieaugums netiks nodrošināts, neizbēgami, cietīs, jo pazaudēs darbiniekus, kuri, visticamāk, vienkārši aizbrauks no Latvijas.
Valstiskā mērogā tieši darba ražīguma celšana ir jautājums, uz ko jābūt virzītam Nacionālajam attīstības plānam, arī Eiropas Savienības finansējuma sadalē prioritātei jābūt darba ražīguma kāpumam.
Būvniecības jomas uzņēmējs nesen sacīja, ka gatavojas atvērt ražotni un apzinās, ka pat 200 darbinieku nebūs viegli atrast. Kāda ir jūsu pieredze, arī darbinieku trūkst?
Nevaru teikt, ka darbinieku trūkums būtu problēma, bet mums ir ļoti daudz ilggadēju darbinieku. Patlaban Latvijā jaunu ražotni gan neplānojam atvērt. Toties novembrī gatavojamies atvērt jau iegādātu uzņēmumu Igaunijā, netālu no Tallinas, Kohilā.
Visu interviju ar Juri Biķi lasiet rīt, 9. oktobrī, laikrakstā Diena.