Kā ziņots, lai Valsts ieņēmumu dienests (VID) varētu efektīvāk veikt cīņu pret aplokšņu algām, plānots, ka, reģistrējot katru darbinieku VID, darba devējam būs jāsniedz precīzākas ziņas, tostarp jānorāda darbinieka faktiski nostrādāto stundu skaits mēnesī, informēja LM. Tāpat paredzēts, ka darba devējam VID būs jānorāda darbinieka profesijas kods atbilstoši Profesiju klasifikatoram.
LM pieļauj, ka līdz ar šādām izmaiņām par 25% varētu pieaugt VID atklātās nedeklarētās darba samaksas. Savukārt valsts ieguvums no 2013.gada līdz 2015.gadam katru gadu varētu būt 2 miljoni latu - vidēji par 1,2 miljoniem latu pieaugtu veiktās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet par 700 000 latu ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN).
"Mūsu uztverē tā nav cīņa ar cēloņiem. Šodien publiski pieejamajai informācijai klāt prasītos nopietnāka argumentācija un konkrētāki skaidrojumi - kā tieši šie pasākumi varētu apkarot "aplokšņu algas". No šodien izskanējušās informācijas nav skaidrs, kā var norādīt darbinieka faktiski nostrādāto laiku, reģistrējot viņa pieņemšanu darbā VID," uzsvēra Sēja.
Viņš skaidroja, ka iespējams norādīt plānoto darba laiku, kāds nodarbinātajam paredzēts darba līgumā un kas jānodrošina darba devējam, nevis faktisko laiku, kāds viņam mēneša beigās būs fiksēts darba laika uzskaites tabulā.
"Piemēram, ceļu būvē darbu veikšanu būtiski iespaido laika apstākļi, ko iepriekš paredzēt nav iespējams. Fiziskā darba veicējiem ir noteikts summētais darba laiks un mainīgo laika apstākļu dēļ tas var būt svārstīgs," sacīja Sēja.
Viņš norādīja arī uz to, ka bez papildu skaidrojuma pagaidām grūti saprast arī, kā profesijas norādīšana atbilstoši profesiju klasifikatoram varētu sekmēt nelegālās nodarbinātības apkarošanu. "Jau patlaban darba līgumos profesija jānorāda atbilstoši klasifikatoram. Bez tā darba devējs gatavo atskaites arī Centrālajai statistikas pārvaldei, kur cita starpā darba devējam jānorāda nodarbināto profesijas atbilstoši klasifikatoram," piebilda Sēja.