Dombrovskis: Pedagogu atalgojums ir nepiedodami zems

Ministrs norādīja, ka jaunajām politikas iniciatīvām nākamā gada budžetā tiek prasīti 94,4 miljoni latu, "es gan neatklāšu, cik naudas būtu reāli saņemt, jo tas vājinātu manas pozīcijas. Es vēlos panākt maksimumu un, ja tagad nosauktu kādu konkrētu minimālo summu, tad vairāk par to arī nedabūtu." V.Dombrovskis uzsvēra, ka "pedagogu atalgojums ir katastrofāli zems, tādēļ tā palielināšana ir nākamā gada prioritāte, kurai paredzēts novirzīt 10 miljonus latu. 2014.gadā pieaugs mērķdotācija pedagogu algām – par 8 latiem par katru bērnu." Tāpat skolotāji saņems piemaksas atkarībā no savas kvalifikācijas pakāpes. Tiesa gan, piemaksas pienāksies tikai par 3., 4. un 5. kvalifikācijas pakāpi. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikišo gan atzina, ka arodorganizācijai ir domstarpības ar ministriju saistībā ar jauno MK noteikumu projektu, kas paredz palielināt skolēnu un skolotāju skaita proporciju, kas tieši ietekmēs skolotāju atalgojumu.  Par šo projektu vēl paredzamas diskusijas, taču arodbiedrība jau paziņojusi, ka darīs visu, lai nepieļautu proporcijas palielināšanu, jo tas neklabvēlīgi ietekmēs skolotāju algas, īpaši mazajās skolās. V.Dombrovskis norādīja: lai nepieļautu skolotāju algu samazinājumu mazajās lauku skolās, jaunie MK noteikumi paredz, ka tajās viens pedagogs varēs mācīt vairākus priekšmetus. "Uzskatu, ka modelis "nauda seko skolēnam" nav pārāk veiksmīgs. Tas labi varētu strādāt tikai lielajās pilsētās, tur tam ir labs pamatojums."V.Dombrovskis norādīja, ka ir atrisināta problēma ar augstskolu studiju programmu akreditāciju, "taču es nevarētu teikt, ka esmu apmierināts ar tās rezultātiem. Taču, lai ievērotu akreditācijas īsos termiņus, man nebija citas izejas, kā ļaut akreditācijai notikt pēc iepriekšējās kārtības. Taču jaunas starptautiskas akreditācijas sistēmas izveidošana ir viena no mana darba prioritātēm, kas gan nenotiks tuvākajā laikā, jo nākamā akreditācija ir paredzēta tikai pēc 6 gadiem." Ministra padomnieks un bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis gan portālam Diena.lv pauda nožēlu par pašreizējiem akreditācijas rezultātiem, kad tika akreditētas arī tās programmas, kuras eksperti ieteica slēgt. "Faktiski mēs bijām ķīlnieki ļoti īsajiem Saeimas noteiktajiem akreditācijas termiņiem." Arī Latvijas universitātes rektors Mārcis Auziņš uzsvēra, ka pašreizējā akreditācijas sistēma ir jāmaina.V.Dombrovskis norādīja, ka augstākā izglītībā arī nākotnē svarīga būs budžeta vietu pārdale par labu eksaktajām zinātnēm. M.Auziņš gan norādīja, ka "vietu pārdale pati par sevi gan neko nerisinās, jo jau pašlaik nav aizpildītas visas budžeta vietas eksaktajās studiju programmās." M.Auziņš uzsvēra, ka nepieciešams daudz kompleksāks risinājums. V.Dombrovskis, apkopojot 100 dienās paveikto, pateicās ministrijas darbiniekiem, norādot, ka "noturēt profesionāļus ir aizvien grūtāk, ņemot vērā ārkārtīgi zemo atalgojumu. Faktiski mazās algas ir iemesls ministrijas salīdzinoši zemajai kapacitātei. To spilgti raksturo arī gadījums ar budžetā trūkstošajiem 6 miljoniem latu, kas gan tagad ir veiksmīgi atrisināts."Gan ministrijas lielākais sociālais partneris - arodbiedrība, gan augstskolu rektori, ministra paveikto pirmajās simts dienās vērtē visai atzinīgi, kā lielāko plusu norādot tieši dialoga atjaunošanu ar nozari.