Vaicāta, cik latviešu strādā ar ES saistītajās institūcijās, Georgijeva norādīja, ka uz šo jautājumu var sniegt tiešu un konkrētu atbildi - 270 latvieši, turklāt 224 no tiem ir pastāvīgs līgums.
"Latvieši sniedz pasakainu ieguldījumu ES darbā. Jūsu pārstāvji ir arī vidēji jaunāki par saviem kolēģiem no citām ES valstīm. Turklāt jums vairāk ir sieviešu, līdz ar to es arī varu ar gandarījumu sacīt, ka sniedzat lielisku ieguldījumu dzimumu vienlīdzības jomā," sacīja EK viceprezidente.
Savukārt, taujāta par Latvijas sabiedrībā valdošo uzskatu, ka darba iespējas ES veicina tā saukto smadzeņu aizplūšanas risku, jo cilvēki par savas karjeras augstāko punktu uzskata iespēju strādāt kādā citā valstī, tostarp Briselē, kas tiek saukta pat par ES sirdi, cilvēkresursu komisāre skaidroja, ka šis jautājums ir aktuāls arī viņas pārstāvētajā Bulgārijā, kur cilvēkiem darbs ES institūcijās šķiet ļoti pievilcīgs, raugoties arī no finansiālā aspekta.
"Tikmēr daudzās citās ES valstīs cilvēki sūkstās, ka viņiem nav pietiekami plašs pārstāvju loks ES institūcijās, jo tajās ir iespēja ietekmēt dažādu lēmumu virzīšanu vai pieņemšanu un var pārstāvēt, piemēram, Latvijas sabiedrības viedokli daudzos būtiskos jautājumos. Var pat uzskatīt, ka darbs šādās institūcijās ir labs veids, kā izmantot savas zināšanas, sniedzot atgriezenisko saiti," pauda Georgijeva.
Runājot par tā saukto smadzeņu aizplūšanu, viņa gan norādīja, ka tas pārāk bieži netiek saistīts tieši ar ES institūcijām. "To pašu var teikt par Latviju - divi miljoni iedzīvotāju pret 270 latviešiem. Kopumā EK labā strādā aptuveni 32 000 cilvēku, un lielākā daļa no viņiem visu savu karjeru pavada kā amatpersonas," skaidroja Georgijeva.
Lai risinātu attiecīgo problēmu, viņa vērsa uzmanību uz faktu, ka ir iespējams radīt programmas, kas šiem cilvēkiem ļauj uz kādu laiku atgriezties savās valstīs un sniegt attiecīgo pienesumu.
"Tas notiek jau tagad, taču es uzskatu, ka mēs šajā jomā varam pasākt vēl vairāk. Ir pat ideja radīt sava veida Erasmus programmu administratoriem, kas sniegtu iespēju darbiniekiem ceļot uz citām valstīm, mācoties un piedāvājot savas zināšanas jomās, kurās tās var būt noderīgas. Es domāju, ka tas ir labs lēmums," uzskata EK viceprezidente.