Noraidījumu vienmēr ir pamats izteikt, balstoties uz tiem kritērijiem, kas ir paredzēti tiesu sastāva noraidījuma izteikšanai Civilprocesa vai Kriminālprocesa likumā. Šajā gadījumā noraidījumu var prasīt arī ētisku apsvērumu dēļ.
"Šajā gadījumā bija jālemj Tiesnešu ētikas komisijai, vai Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājam Strazdam un Rīgas apgabaltiesas (RAT) Civillietu tiesas kolēģijas tiesnesei Skaidrītei Buividei ir ētisks pamats turpināt tiesneša darbību vai nav. Arī pašiem tiesnešiem ir iespēja apturēt savu darbību, līdz situācija tiks noskaidrota. Pašlaik ir izveidojusies nepatīkama situācija," teica Kronberga.
Viņa norādīja, ka jebkurā citā valstī cilvēki, kā minimums, būtu nolikuši savas pilnvaras, līdz tiktu noskaidrota patiesība attiecībā uz notikumiem, par kuriem viņi tiek turēti aizdomās. Kronberga norādīja, ka šis nav mazs pārkāpums. "Pēdējos desmit gados tieslietu un tiesu sistēmā ir notikusi plaša pašattīrīšanās, bet šis gadījums, tāpat kā sabiedrībai neizprotamā Balvu policistu attaisnošana par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ir ļoti slikti signāli sabiedrība, kas nevairo sabiedrības uzticību tiesu sistēmai," vērtēja eksperte.
Viņa atzina, ka nav iespējams dabūt tādu tieslietu sistēmu šajā valstī, kura būtu absolūti ideāla un pasargātu jebkuru sabiedrības locekli no gadījumiem, ka tie nekad nenotiks. Kronberga uzskata, ka šajā gadījumā būtu svarīgāk, kā paši tiesneši reaģē uz šo situāciju. "Ja no kolēģu puses būtu uzstādījums, ka tiesnesis Strazds pašlaik nevar turpināt savu tiesneša darbību, tad viņš no kolēģu ietekmes būtu spiests pārtraukt tiesneša darbu, bet mums šajā situācijā tā nav noticis," sacīja Kronberga.
Viņa uzskata, ka šajā situācijā svarīgi ir tas, kā sabiedrība reaģē uz notikušo, jo tas parāda, kāda ir vērtību izpratne. Pat visideālākā policija vai ģenerālprokuratūra nevar pasargāt no noziedumu izdarīšanas, tie ir notikuši un notiks, taču svarīgi ir tas, kā rīkojas sabiedrība.
"Ja konkrēta viedokļa paušana tiek novilcināta, baidoties pateikt, ko jūtam, nav pareizi. Tas ir akmens mūsu pašu dārziņā. Viena lieta ir tā, ka konkrētais cilvēks ir izdarījis pretlikumīgās darbības, bet otra - ka sabiedrība pieļauj un pieņem, ka tādas lietas drīkst notikt," piebilda Kronberga.
Runājot par to, ko sabiedrība šādās situācijās var darīt, eksperte ieteica vēlētājiem pieprasīt informāciju no politiķiem, proti, Saeimas Juridiskās komisijas, kurai nekavējoties vajadzēja rīkoties un uztvert sabiedrības noskaņojumu. Tāpat sabiedrībai ir iespējams pausts savu viedokli caur masu medijiem, ne tikai rakstīt komentārus portālos, bet prasīt no amatpersonām, kuras tiek algotas no nodokļu maksātāju naudas, lai tās reaģē tā, kā sabiedrība pieprasa.
Kā piemēru viņa minēja Lielbritāniju, kur ļoti tiek ņemts vērā nodokļu maksātāju viedoklis un bez sabiedrības atbalsta vispār nekas nav iespējams. Kronberga uzskata, ka Latvijā pašlaik sabiedrības balss neskan, mediji ir viens no ruporiem, kas var pakustināt kaut vai to pašu Saeimas Juridisko komisiju, Augstāko tiesu kā tiesnešu pašpārvaldes institūciju.
Viņa iesaka izmantot elektroniskas petīcijas, sabiedrības iniciatīvu platformu "Manabalss.lv", kas ir izveidota, lai sabiedrība varētu paust savu viedokli un iesniegt to Saeimai un pievērst amatpersonu uzmanību sabiedrības neapmierinātībai.
"Pašlaik nekas tāds nenotiek, izņemot atsevišķus indivīdus. Tiesneši klusē un nogaida Tieslietu ministrijas (TM) reakciju, kura patlaban ir solīta, kamēr Strazds un Buivide klusē," sacīja eksperte.
Runājot par to, ka pēc dažādu iespējamu pārkāpumu, nelikumību nākšanas gaismā tajās iesaistītās amatpersonas pēkšņi saslimst, Kronberga atzina, ka šāda prakse ir kļuvusi tradicionāla un tas procesuālajos termiņos liedz izskatīt disciplinārlietas, un bieži vien cilvēki nesaņem sodu un situācija netiek novesta līdz tādam risinājumam, kādam tam vajadzētu būt.
"Pirms gada tika ierosināta diskusija par darba nespējas lapām, kas praktiski līdz pusgadam var novilcināt lietu izskatīšanu, un šāda prakse tiek izmantota. Pagājušajā vasarā tā rīkojas Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte, kā rezultātā nebija iespējams pārbaudīt tās darbības par kurām TM bija aizdomas," atgādināja Kronberga.
Eksperte uzskata, ka Latvijas sabiedrības latiņa, ko tā pieļauj amatpersonu darbā, ir ļoti augsta, kuras dēļ sabiedrība arī pati cieš. Kūtrums ir daudz spēcīgāks nekā vēlme pašattīrīties, piebilda Kronberga.
"Ir slikti, ka pašlaik nav juridisku faktu un oficiāla viedokļa. Laika posmā, kamēr notiek juridiskās procedūras, ir vajadzīga ētiskā rīcība, kuras pašlaik nav," uzsvēra eksperte.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Strazdu aizturēja 7.augustā aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā saistībā ar fiktīvu tiesu darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitīto finanšu līdzekļu izmantošanu.
Kriminālprocess kopumā sākts pret diviem tiesnešiem. Pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski tiesā nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs.
Otra tiesu sistēmas amatpersona, kas iesaistīta KNAB sāktajā kriminālprocesā, ir Rīgas apgabaltiesas (RAT) Civillietu tiesas kolēģijas tiesnese Skaidrīte Buivide, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Buividei ir piemērots drošības līdzeklis, un tas nav saistīts ar brīvības atņemšanu. Buivide pēc liecību sniegšanas KNAB ir saslimusi, un viņai izsniegta darba nespējas lapa.
Strazdam līdz 21.augustam Tieslietu ministrijai (TM) ir jāiesniedz rakstiski paskaidrojumi par savu rīcību saistībā ar kriminālprocesu par fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu un viņu kontos ieskaitītās naudas izmantošanu. Pēc paskaidrojumu saņemšanas un izskatīšanas varēs sasaukt Tiesas disciplinārkolēģiju.
Strazds saskaņā ar viņam piemēroto drošības līdzekli tomēr drīkst pildīt tiesneša pienākumus, aģentūrai LETA iepriekš atzina viņa aizstāvis Pāvels Rebenoks. Rebenoks skaidroja, ka Strazds nedrīkst pildīt tikai tiesas priekšsēdētāja amata pienākumus, taču var strādāt par tiesnesi, tostarp iztiesāt lietas. Tas izriet no likuma par tiesu varu. Par tiesnesi viņš varot strādāt līdz brīdim, kad pret viņu tiek sākta kriminālvajāšana.