Eksperti: Abortu aizliegums palielinātu mātes mirstību un nelegālo abortu skaitu

"Ar šo vēstuli vēlamies paust bažas attiecībā uz apakškomisijas sēdē izskatāmo priekšlikumu grozīt likumprojektu Nr. 271/Lp11 Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, to izsakot jaunā redakcijā: „7.pants. Bērna tiesības uz dzīvību un attīstību. Katram bērnam no ieņemšanas brīža ir neatņemamas tiesības uz dzīvību un attīstības aizsardzību.”

Šī jautājuma patiesā būtība: abortu aizliegums vai ar abortu veikšanu saistīti, strikti ierobežojumi Latvijā. Šāds aizliegums nenovēršami palielinātu gan mātes mirstību, gan nelegāli veiktu (kriminālo) abortu skaitu.

Aizliegums veicinās nelegālus abortus

Mums nav izprotams šāda soļa mērķis. Abortu aizliegums nav risinājums demogrāfijas problēmām: skaidrs apliecinājums tam ir Rumānijas un Polijas pieredze. Tā, Rumānijā, 1966.gadā, lai veicinātu dzimstību, tiek ieviests abortu aizliegums. Šajā periodā no 1967.gada līdz 1983.gadam ne tikai dramatiski, par 80%, palielinās māšu mirstība, bet arī dzimstība samazinās par 40%. Pasaules Veselības organizācijas statistika liecina, ka pat attīstītās valstīs sieviešu mirstība nelegālo abortu dēļ ir 80 reizes lielāka nekā legālu abortu gadījumā. Abortu aizliegums noved pie nelegālu abortu pieauguma un nopietna sieviešu veselības un dzīvības apdraudējuma, turklāt mūsdienu Eiropā abortu aizliegums „ nestrādā” , jo personas šo pakalpojumu var viegli saņemt citās valstīs.

Agrīnākai grūtniecības pārtraukšanai ir mazāks komplikāciju risks, līdz ar to jebkura piespiedu grūtniecības pārtraukšanas atlikšana būtu nepieļaujama, jo tas var atstāt negatīvu iespaidu uz grūtniecības iespēju nākotnē. Citu valstu pieredze liecina, ka pagarināts gaidīšanas laiks līdz abortam palielina vēlīnu grūtniecības pārtraukšanas skaitu6 vai nevēlamu dzemdību skaitu, īpaši pusaudžu vidū. Tomēr, ne gaidīšanas laiks, ne obligāta papildu konsultēšana pirms aborta nesamazina pašu abortu skaitu un neietekmē dzimstības rādītājus.

Sievietēm ir tiesības pašām izvēlēties

Abortu aizliegšana vai ierobežošana ir cilvēktiesību jautājums. Sievietes reproduktīvās tiesības un grūtniecība ir cieši saistītas ar tiesībām uz dzīvību, brīvību, drošību, veselību, privāto un ģimenes dzīvi, godu un cieņu. Papildus var minēt tādas sievietes intereses kā tiesības uz laimi, tiesības realizēt savas dzīves plānu, izmantot visu savu potenciālu, tajā skaitā citās dzīves jomās, piemēram, karjerā, izglītībā u.c. Mūsdienās sievietes autonomija attiecībā uz reproduktīvajām tiesībām, tajā skaitā brīva pieeja ģimenes plānošanas pakalpojumiem, ir vispārīgi saistīta ar sievietes vērtību un lomu sabiedrībā. Aizliegumi šajā jomā ir uzskatāmi par diskrimināciju uz dzimuma pamata, jo rada neproporcionāli smagas sekas tieši sievietēm, kas demokrātiskā sabiedrībā un tiesiskā valstī nav pieļaujams.

Nevar neņemt vērā, ka sieviete un tās nedzimušais bērns ir savstarpēji saistīta vienota vienība, tāpēc nav pieļaujams pretstatīt potenciālā bērna intereses sievietes interesēm vai pat embrija intereses uzstādīt kā prioritāras pār sievietes interesēm.

Lielākajā daļā Eiropas valstu pēc sievietes pieprasījuma aborti, grūtniecības sākuma posmā, ir atļauti bez ierobežojumiem. Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Nīderlandē un Itālijā konstitucionālās tiesas ir lēmušas, ka liberāli, abortus atļaujoši likumi atbilst konstitūcijai un cilvēktiesībām.

Šobrīd izmaiņu ierosinātāju publiskotajos argumentos nav minēti ne ar abortu ierobežošanu vai aizliegšanu saistītie riski, ne arī izvērtēti iemesli, kādēļ sievietes veic abortus. Nav analizēta arī ierobežojumu atbilstība konstitucionālām normām, tai skaitā cilvēktiesībām.

Vēršam jūsu uzmanību, ka abortu skaita samazināšana ir leģitīms mērķis, ja vien tiek izvēlēti piemēroti līdzekļi. Piemērots līdzeklis būtu centieni izprast un novērst nevēlamu grūtniecību cēloņus – sevišķi pusaudžu un jauniešu vidū. Nepieciešama sistemātiska sabiedrības izglītošana un informēšana seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, kontracepcijas pieejamība un nodrošināšana jauniem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tikai izprotot abortu veikšanas cēloņus, varētu veikt vispusīgu preventīvo pasākumu kopumu, kurā būtu vieta gan sabiedrības izglītošanai, gan jauniešu dzimumu līdztiesības apziņas veicināšanai un pašapziņas celšanai, sabiedrības izpratnes veidošanai par atbildīgu izvēli.

Abortu aizliegšana vai ierobežošana nav piemērots risinājums zemās dzimstības rādītāju paaugstināšanai Latvijas sabiedrībā. Šī problēma un iespējamie risinājumi ir jāpēta pēc būtības, nevis jānodarbojas ar tās primitivizāciju. Aizliedzot vai ierobežojot abortus, dzimstības “bums” nav gaidāms, vēl vairāk, sievietes abortus veiks nelegāli vai citās valstīs. Dzimstības paaugstināšanai jādomā citi līdzekļi. Piemēram, Igaunijas un Skandināvijas valstu piemērs liecina, ka, veicinot dzimumu līdztiesību, tiek veicināta arī bērnu dzimstība.

Tā, Zviedrijā, kur ir viena no liberālākajām likumdošanām aborta jautājumos, ir vieni no augstākajiem dzimstības rādītājiem Eiropā. Tas panākts ar pieejamu kontracepciju visām iedzīvotāju grupām, seksuālo izglītību jauniešiem, kā arī ar sociālo un nodarbinātības politiku, kurā ir ievēroti dzimumu līdztiesības principi.

Risinot demogrāfijas jautājumus, rosinām balstīties uz tādu Eiropas Savienības valstu pieredzi, kurās ir pozitīvi demogrāfijas rādītāji un vienlaicīgi tiek ievērotas cilvēktiesības.

Šī jautājuma patiesā būtība: abortu aizliegums vai ar abortu veikšanu saistīti, strikti ierobežojumi Latvijā. Šāds aizliegums nenovēršami palielinātu gan mātes mirstību, gan nelegāli veiktu (kriminālo) abortu skaitu.

Mums nav izprotams šāda soļa mērķis. Abortu aizliegums nav risinājums demogrāfijas problēmām: skaidrs apliecinājums tam ir Rumānijas un Polijas pieredze. Tā, Rumānijā, 1966.gadā, lai veicinātu dzimstību, tiek ieviests abortu aizliegums. Šajā periodā no 1967.gada līdz 1983.gadam ne tikai dramatiski, par 80%, palielinās māšu mirstība, bet arī dzimstība samazinās par 40%. Pasaules Veselības organizācijas statistika liecina, ka pat attīstītās valstīs sieviešu mirstība nelegālo abortu dēļ ir 80 reizes lielāka nekā legālu abortu gadījumā. Abortu aizliegums noved pie nelegālu abortu pieauguma un nopietna sieviešu veselības un dzīvības apdraudējuma, turklāt mūsdienu Eiropā abortu aizliegums „ nestrādā” , jo personas šo pakalpojumu var viegli saņemt citās valstīs.

Agrīnākai grūtniecības pārtraukšanai ir mazāks komplikāciju risks, līdz ar to jebkura piespiedu grūtniecības pārtraukšanas atlikšana būtu nepieļaujama, jo tas var atstāt negatīvu iespaidu uz grūtniecības iespēju nākotnē. Citu valstu pieredze liecina, ka pagarināts gaidīšanas laiks līdz abortam palielina vēlīnu grūtniecības pārtraukšanas skaitu6 vai nevēlamu dzemdību skaitu, īpaši pusaudžu vidū. Tomēr, ne gaidīšanas laiks, ne obligāta papildu konsultēšana pirms aborta nesamazina pašu abortu skaitu un neietekmē dzimstības rādītājus.

Abortu aizliegšana vai ierobežošana ir cilvēktiesību jautājums. Sievietes reproduktīvās tiesības un grūtniecība ir cieši saistītas ar tiesībām uz dzīvību, brīvību, drošību, veselību, privāto un ģimenes dzīvi, godu un cieņu. Papildus var minēt tādas sievietes intereses kā tiesības uz laimi, tiesības realizēt savas dzīves plānu, izmantot visu savu potenciālu, tajā skaitā citās dzīves jomās, piemēram, karjerā, izglītībā u.c. Mūsdienās sievietes autonomija attiecībā uz reproduktīvajām tiesībām, tajā skaitā brīva pieeja ģimenes plānošanas pakalpojumiem, ir vispārīgi saistīta ar sievietes vērtību un lomu sabiedrībā. Aizliegumi šajā jomā ir uzskatāmi par diskrimināciju uz dzimuma pamata, jo rada neproporcionāli smagas sekas tieši sievietēm, kas demokrātiskā sabiedrībā un tiesiskā valstī nav pieļaujams.

Nevar neņemt vērā, ka sieviete un tās nedzimušais bērns ir savstarpēji saistīta vienota vienība, tāpēc nav pieļaujams pretstatīt potenciālā bērna intereses sievietes interesēm vai pat embrija intereses uzstādīt kā prioritāras pār sievietes interesēm.

Lielākajā daļā Eiropas valstu pēc sievietes pieprasījuma aborti, grūtniecības sākuma posmā, ir atļauti bez ierobežojumiem. Daudzās Eiropas valstīs, piemēram, Francijā, Nīderlandē un Itālijā konstitucionālās tiesas ir lēmušas, ka liberāli, abortus atļaujoši likumi atbilst konstitūcijai un cilvēktiesībām.

Likumdošanas iniciatīvas autori nav novērtējuši riskus

Šobrīd izmaiņu ierosinātāju publiskotajos argumentos nav minēti ne ar abortu ierobežošanu vai aizliegšanu saistītie riski, ne arī izvērtēti iemesli, kādēļ sievietes veic abortus. Nav analizēta arī ierobežojumu atbilstība konstitucionālām normām, tai skaitā cilvēktiesībām.

Vēršam jūsu uzmanību, ka abortu skaita samazināšana ir leģitīms mērķis, ja vien tiek izvēlēti piemēroti līdzekļi. Piemērots līdzeklis būtu centieni izprast un novērst nevēlamu grūtniecību cēloņus – sevišķi pusaudžu un jauniešu vidū. Nepieciešama sistemātiska sabiedrības izglītošana un informēšana seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumos, kontracepcijas pieejamība un nodrošināšana jauniem cilvēkiem, kā arī cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Tikai izprotot abortu veikšanas cēloņus, varētu veikt vispusīgu preventīvo pasākumu kopumu, kurā būtu vieta gan sabiedrības izglītošanai, gan jauniešu dzimumu līdztiesības apziņas veicināšanai un pašapziņas celšanai, sabiedrības izpratnes veidošanai par atbildīgu izvēli.

Abortu aizliegšana vai ierobežošana dzimstību neveicina

Abortu aizliegšana vai ierobežošana nav piemērots risinājums zemās dzimstības rādītāju paaugstināšanai Latvijas sabiedrībā. Šī problēma un iespējamie risinājumi ir jāpēta pēc būtības, nevis jānodarbojas ar tās primitivizāciju. Aizliedzot vai ierobežojot abortus, dzimstības “bums” nav gaidāms, vēl vairāk, sievietes abortus veiks nelegāli vai citās valstīs. Dzimstības paaugstināšanai jādomā citi līdzekļi. Piemēram, Igaunijas un Skandināvijas valstu piemērs liecina, ka, veicinot dzimumu līdztiesību, tiek veicināta arī bērnu dzimstība.

Tā, Zviedrijā, kur ir viena no liberālākajām likumdošanām aborta jautājumos, ir vieni no augstākajiem dzimstības rādītājiem Eiropā. Tas panākts ar pieejamu kontracepciju visām iedzīvotāju grupām, seksuālo izglītību jauniešiem, kā arī ar sociālo un nodarbinātības politiku, kurā ir ievēroti dzimumu līdztiesības principi.

Risinot demogrāfijas jautājumus, rosinām balstīties uz tādu Eiropas Savienības valstu pieredzi, kurās ir pozitīvi demogrāfijas rādītāji un vienlaicīgi tiek ievērotas cilvēktiesības."