Eksperti norāda, ka politiski motivēta iejaukšanās nozares darbībā nav vēlama. Nacionālās apvienības (NA) ultimāta dēļ koalīcijas partijas parakstīja tā dēvēto demogrāfijas vienošanos, par kuru labklājības ministre Ilze Viņķele (V) Dienai atzina, ka to darījusi tikai tāpēc, lai neizgāztu budžeta apstiprināšanu.
Eksperti norāda, ka ultimāti nav labs budžeta veidošanas instruments, jo, ignorējot atbildīgās ministrijas ekspertu viedokli, politiskie lēmumi var tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. Labklājības jomā šādi precedenti ir bijuši, piemēram, 1999. gadā, kad par neatbilstošiem Satversmei atzina pensiju ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem. Saistībā ar konkrēto likumprojektu LM juristi jau ir norādījuši uz Satversmes tiesas riskiem - tas vairo sociālo nevienlīdzību, būtiski lielāku atbalstu sniedzot sociāli apdrošinātiem vecākiem.
Pārresoru koordinācijas centra direktors Pēteris Vilks Dienai atzina, ka notikušais nav vērtējams kā laba pārvaldības prakse un ultimāti nav labs instruments budžeta veidošanai. P. Vilks gan uzsvēra, ka galīgā lemšana ir Saeimas rokās. "Būtu jāuzvar saprātīgiem argumentiem, nevis politiskajam spiedienam." Valsts pārvaldes eksperts Uģis Šics Dienai atzina: "Populisms ir guvis virsroku, tā nav labas pārvaldes pazīme. Citos gadījumos, kā, piemēram, Satiksmes ministrijas nespēja sakārtot valsts aktīvu pārvaldi vai IZM kavēšanās ar reformām, politiska spiediena izdarīšana uz ministru būtu pat pozitīva. Tomēr gadījums ar LM ir citāds - mums ir kompetenta ministre, kura ir izveidojusi kompetentu politikas analīzi. Piekāpjoties NA populistiskajam spiedienam, tiek grauta jau tā nelielā motivācija valsts pārvaldes darbinieku vidū."
Plašāk lasiet Rūtas Kesneres rakstā Eksperti: ar ultimātiem budžetu neveido piektdienas laikraksta Diena 7.lpp.!