Nacionālā gāzes termināļa biedrība (NGTB) ir veikusi dabasgāzes cenu analīzi Latvijā kopš 2010.gada 1.janvāra, konstatējot ievērojamas cenu atšķirības ar references cenām NBP un Zeebrugge LNG termināļos. Analīzes pamatā tika izmantots NGTB ekspertu izstrādāts Baltijas gāzes tirgus modelis
Latvija un Baltijas reģions nav vienīgais Eiropas Savienībā (ES) ar salīdzinoši augstām dabasgāzes vairumtirdzniecības cenām. Līdzīga aina 2013.gada jūlijā bija vērojama arī Čehijā un Bulgārijā, taču Čehijas gadījumā nākotnes cenu var prognozēt ievērojami zemāku, ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības un rūpniecības kameras arbitrāžas 2013.gada 27.jūnija lēmumu, kas Gazprom uzliek pienākumu atteikties no līdzšinējiem cenu formulas nosacījumiem par labu tirgus cenai. Lēmums ir uzskatāms par vēsturisku un faktiski rada precedentu līdzīgām prasībām arī Latvijai.
2013.gada pirmajos 7 mēnešos Latvijas patērētāji par Krievijas gāzes importu ir pārmaksājuši 31 miljonu latu, neskatoties ievērojamām Gazprom cenu atlaidēm.
Paredzams, ka pasaules dabasgāzes tirgus turpinās pieaugt, taču šīs tendences ietekme uz drošības un politiskajiem procesiem līdz šim netika pienācīgi novērtēta, un, vērtējot straujo ASV lomas palielināšanos, eksperti šobrīd paredz ievērojamu ģeopolitisku efektu, īpaši ņemot vērā ka līdz šim konvenciālie dabasgāzes resursi ir bijuši koncentrēti valstīs, kas tos ir izmantojušas politiskos nolūkos, kontrolējot gāzes piegādes infrastruktūru.
Izveidojot nacionālo gāzes termināli Skultes ostā arī Latvijas un Baltijas dabasgāzes tirgus tuvākajā nākotnē var izmantot pasaules, tajā skaitā Ziemeļamerikas dabasgāzes tirgos piedāvātās cenu priekšrocības.
Šobrīd Eiropā nozīmīgākie dabasgāzes tirdzniecības mezgli ir Lielbritānijas NBP un Nīderlandes TTF. Centru attīstība ir sākusies pēc enerģijas tirgus reformām attiecīgajās valstīs, un to attīstības priekšnosacījumi ir bijuši pieeja diversificētām piegādēm, kā arī likumdevēju veiktās tirgus regulācijas izmaiņas un Latvijai ir iespējas kļūt par līdzīgu reģionālu gāzes tirdzniecības mezglu, paātrinot gāzes tirgus reformas, nodalot pārvades sistēmu, kā arī nodrošinot regulētu pieeju esošajai pārvades un uzglabāšanas infrastruktūrai potenciālajiem LNG termināļu operatoriem.
Neizskaidrojama ir ekonomikas ministra Daniela Pavļuta vilcināšanās īstenot dabasgāzes tirgus reformas. Ekonomikas ministrijas piedāvātā pakāpeniskā tirgus liberalizācija, kas kā grozījumi Enerģētikas likumā ir uzsaukti Valsts sekretāru sanāksmē šā gada 4.jūlijā, faktiski atbilst vēl Aigara Kalvīša 2001.gadā izstrādātajam gāzes tirgus liberalizācijas modelim (kas līdzīgi paredzēja vairāku reformu atlikšanu esošā gāzes piegādātāja interesēs) un neietver iepriekš minētos kritiskos elementus, lai nodrošinātu jaunus spēlētājus tirgū un zemākas dabasgāzes cenas Latvijas un Baltijas valstu patērētājiem. Grozījumu projekts ir būtiski papildināms līdz izskatīšanai Ministru kabinetā.
Sīkāk ar analīzes rezultātiem ir iespējams iepazīties NGTB mājas lapā LNGterminal.lv