Ministre uzsvēra, ka ir divas puses stāstam, kā tikt galā ar lielo nodokļu nemaksāšanu. Viena ir samērīgs nodokļu slogs, bet otra - sajūta, ka tu nevari palikt nesodīts.
"Nesodāmības sajūta ir tas, kas šobrīd veicina gan šādu fiktīvu uzņēmumu dibināšanu, gan arī tādu brīvu nodokļu nemaksāšanu," teica ministre, piebilstot, ka viņu mulsina fakts, ka dažu gadu laikā no 271 kriminālvajāšanai nosūtīta kriminālprocesa ir tikai divi brīvības atņemšanas gadījumi. Pārsvarā esot piespriesti salīdzinoši nelieli naudas sodi.
"Tas nozīmē, ka ir izdevīgi pat riskēt ar to, ka tev kādu cigarešu mašīnu atņems, kādu no taviem uzņēmumiem noķers. Ir izdevīgi krāpties, jo tu neriskē ar lielu vērtību - neriskē ar savu brīvību," pauda ministre.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) oponēja, norādot, ka no šā gada janvāra sodu smagums ir audzis. "Par sevišķi smagu noziegumu šādos un līdzīgos gadījumos augstākais sods, ja runā par naudas sodu, ir 3,7 miljoni eiro," skaidroja Rasnačs.
Tikmēr Reizniece-Ozola piebilda, ka soda smagums ir viens no faktoriem, bet soda neizbēgamība ir daudz svarīgāka.