Vaicāta par jomām, kuras nākamā gada budžetā var cerēt uz papildu finansējumu, finanšu ministre norādīja, ka, lemjot par budžetu, būs spēkā iepriekš pieņemtais lēmums par plānu, kādā veidā jāpalielina budžets aizsardzībai, tāpat nākamā gada budžeta prioritātes ir veselība, izglītība un zinātne. "Pie šiem plāniem centīsimies pieturēties," piebilda ministre.
Savukārt, vaicāta par to, cik liels slogs uz nākamā gada budžetu būs Saeimā atbalstītā pensiju indeksācija no 2017.gada, Reizniece-Ozola norādīja, ja tas ir viens no lēmumiem, kas būs jāņem vērā visām ministrijām, proti, ka šim pasākumam nākamā gada budžetā būs jāatrod aptuveni 3,4 miljoni eiro, 2018.gadā - 19 miljoni eiro, bet 2019.gadā - 33 miljoni eiro.
"Pensiju indeksācija ir svarīga, jo, pieaugot vidējam atalgojumam valstī, pensionāri strauji nokļūst nabadzības riska grupā. Tāpēc palielināt ieņēmumus šai grupai ir lietderīgi," uzsvēra finanšu ministre.
Viņa arī pauda cerību, ka politiķi, lemjot par nākamā gada budžetu, turēsies pie solījumiem un minētie lēmumi tiks izpildīti. "Es ceru, ka valdība un Saeima pieturēsies pie iepriekš pieņemtā lēmuma. Tā nav laba prakse, ka gaisā karājas virkne likumu, kas paredz finansējuma pieaugumu, bet tas netiek pildīts, jo ir budžeta ierobežojumi. Piemēram, Augstākās izglītības un zinātnes likums ir pieņemts, bet abām jomām papildu līdzekļu budžetā nav," sacīja Reizniece-Ozola.
Tāpat ministre stāstīja, ka papildu finanšu līdzekļi tiek meklēti pieejamos resursos. Patlaban ir izveidota darba grupa FM valsts sekretāres Baibas Bānes vadībā, kas pētīs Veselības ministrijas budžetu.
"Tā būs padziļināta analīze par veselībai atvēlēto līdzekļu izlietojumu, kā arī tiks saliktas prioritātes, kurām nepieciešams finansējums. Rezultātā varētu tapt veselības nozares finansēšanas plāns pa gadiem. Ar pārējām ministrijām sadarbosimies līdzīgi, bet ne tik detalizēti," informēja ministre.
Tāpat FM un Latvijas Bankas eksperti vētīs visu ministriju bāzes izdevumus. Taču ministre ir pārliecināta, ka kopējās rezerves, ko varēs atļauties kā jaunās politikas iniciatīvas, būs ierobežotas.
"Jau tagad indikatīvi redzam, ka vajadzību ir stipri vairāk nekā iespēju. Savukārt budžeta bāzes pārskatīšana nebūs vienreizējs pasākums, jo situācija valstī mainās, līdz ar to arī būtu jāmainās ministriju prioritātēm. Ministriju bāzes izdevumu pārskatīšanai vajadzētu būt regulāram procesam," uzsvēra Reizniece-Ozola.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets (MK) konceptuāli apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos budžeta bāzes izdevumus turpmākajiem trim gadiem.
Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017.gadam aprēķināti sešu miljardu eiro apmērā, 2018.gadam - 6,2 miljardu eiro, savukārt 2019.gadam - 5,9 miljardu eiro apmērā.
Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam, 2017.gadam izdevumi attiecīgi samazināti par 38,3 miljoniem eiro, 2018.gadam palielināti par 2,9 miljoniem eiro, bet 2019.gadam bāzes izdevumi noteikti par 296,3 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar apstiprināto 2018.gada ietvaru.