Gada laikā, kas ir nedaudz negaidīti, saglabājās deflācija 0,4% apmērā. Galvenais faktors, kas ir nodrošinājis šādu cenu dinamiku, bija globālo norišu ietekmētais energoresursu cenu kritums. Attiecīgi saruka degvielas, dabasgāzes un no šīm tendencēm izrietošais siltumenerģijas cenu sarukums. Konkurences ietekmē ievērojamu cenu kritumu uzrādījušas telekomunikāciju pakalpojumu cenas. Savukārt pārtikas cenas gada laikā ir augušas, kaut arī inflācija neuzrāda straujas vidējā līmeņa izmaiņas.
Skatoties tuvākā perspektīvā, pārtikas izejvielu cenu izmaiņas varētu slāpēt vietējo ražotāju spiedienu celt cenas, tomēr tas saglabāsies, kā dēļ sagaidāms, ka pakāpenisks cenu kāpums turpinās parādīties arī veikalu cenrāžos. Būtiskāku ietekmi uz inflāciju atstās elektroenerģijas tirgus atvēršana nākamgad, kā arī globālās tendences energoresursu tirgos. Kopumā naftas ieguves jaudas pasaulē pieaugs straujāk nekā pieprasījums. OPEC jaudu pārpalikums tuvāko gadu laikā pieaugs par 50% no 2,8 miljonu barelu 2013.gadā līdz 4 miljoniem 2014.gadā, turpinoties arī 2015.gadā. Tādejādi izšķirošs būs globālo spēlētāju, galvenokārt OPEC, spējā vienoties par ieguves apjomiem un cenu. Jā to izdosies panākt, tad cenu sarukuma iespēja būs krietni ierobežotāka, nekā tad, ja šādu vienošanos panākt neizdosies. Nevienošanās gadījumā pastāv arī turpmāka energoresursu cenu krituma iespēja.
Jāpiebilst, ka, lai arī tiek runāts par deflāciju, kas drīzumā atkal atgriezīsies pozitīvā teritorijā, absolūti nenozīmē, ka tas attiecas uz visiem pakalpojumiem vai precēm. Noteiktiem pakalpojumiem un precēm cenas pieaug un turpinās kāpt. Inflācija liecina par tuvu divdesmit tūkstošu cenu pārmaiņām, atbilstoši standartizētam patēriņa grozam.