Finansējums paredzēts galvenokārt starpvalstu enerģētikas projektu realizācijai.Taču starpvalstu projektu īstenošanu, viņaprāt, traucē vāji attīstītie energoinfrastruktūras starpsavienojumi. Tā esot viena no lielākajām ES enerģētikas sfēras problēmām, kas skar daudzas Eiropas valstis, bet jo īpaši Baltijas valstis.Kā vienu no piemēriem, kurš apliecina, ka "enerģijas salas" negatīvā efekta pārvarēšanā Baltijas mērogā neveicas tik raiti, kā gribētos, viņš min plānotā Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas starpsavienojuma kabeļa būvi. Lai šo projektu īstenotu, tika izvirzīti vairāki nosacījumi, piemēram, Baltijas valstu iesaistīšanās elektroenerģijas biržā Nord Pool Spot. Tas ir izpildīts, bet starpsavienojuma nav, uzsver Godmanis.Līdzīga situācija esot arī ar Polijas-Lietuvas energosistēmu starpsavienojumu izveidi. Kā atgādina politiķis, pirms vairākiem gadiem Lietuvas valdība paziņoja, ka projekts tiek realizēts un pāris gados tas tiks īstenots. Taču realitātē starpsaslēguma izveides darbi nav sākti.Ņemot vērā, ka Baltija ir enerģētikas deficīta reģions, Latvijas valdība 2008.gadā meklējusi jaunus elektroenerģijas piegādes ceļus. Bija iecere sākt sadarbību ar elektroenerģijas ražotājiem Ukrainā, kur ir attīstītas atomelektrostacijas. Tas prasītu elektrības savienojuma izveidi caur Baltkrieviju. Godmanis šādu iespēju 2009.gadā pārrunājis ar Baltkrievijas prezidentu. No Latvijas tas prasītu 25 kilometru līnijas izbūvi no Daugavpils līdz Baltkrievijas robežai. Taču par šo sarunu turpināšanu ziņu neesot.Rezultātā elektroenerģijas importa ceļu diversifikācija Latvijai esot ierobežota un reāli ir iespējas izvēlēties izdevīgāko starp Igaunijas un Krievijas piedāvājumiem.Arī dabasgāzes sektorā esot līdzīga situācija - Baltijas valstu "gāzes izolētība" no pārējās ES. Vairāki projekti, kas situāciju varētu mainīt, realitātē netiek īstenoti pietiekami ātri. Tāpat pašlaik nevirzoties Visaginas atomelektrostacijas būvniecības projekts.Godmanis norāda, ka ir nepieciešams skaidrs, nemainīgs un reāls ceļš uz enerģētikas problēmu risinājumu gan Latvijā, gan visā ES.
Godmanis: Politiskie paziņojumi par enerģētikas problēmu risināšanu apsteidz rīcību
Gan Latvijas, gan Eiropas Savienības (ES) mērogā politiskie paziņojumi par enerģētikas problēmu risinājumiem apsteidz reālo rīcību. To izdevumā Enerģija un Pasaule norādījis Eiropas Parlamenta deputāts, bijušais premjers Ivars Godmanis.Viņš skaidro, ka kopējai enerģētikas politikai ES budžetā ir sava daļa, kurā paredzēti 1,07 miljardi eiro jeb 0,7% no ES budžeta.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.