Fragments no intervijas:Jums ir interesants [ministra] portfelis, kas acīmredzot atspoguļo Īrijas interesi un bažas Eiropas sakarā – datu drošību. Vai tas tā ir no sākta gala?Tas nav tā no sākta gala. Agrāk Eiropas lietas bija Ārlietu ministrijas ziņā, bet tagad Īrija ir rīkojusies līdzīgi daudzām citām ES valstīm, kas saprot, cik nozīmīga ES līmenī ir tieši premjeru sadarbība ES padomes līmenī. Tāpēc piemērotāk šo kompetenci ir uzticēt premjera birojam, jo saikne ar citām valstīm ir absolūti tieša.Datu aizsardzība ir jauna kompetence Eiropas lietu ministra amatam, ko nolēma tam pievienot, ņemot vērā pieaugošo datu jautājumu svarīgumu un to straujo attīstību un digitālo ekonomiku vispār.Kas tad ir tas, kas jūs, īrus, šajos jautājumos īsti grauž?No 30 pasaules lielākajām digitālajām kompānijām 29 darbojas Īrijā, un daudzām no tām pie mums ir Eiropas galvenie biroji. Šo kompāniju daļa mūsu ekonomikā attiecīgi ir nozīmīga. Starp citu, Beļģija ir sekojusi tai pašai loģikai, un jau dažus mēnešus viņiem arī ir datu aizsardzības ministrs. Es paredzu, ka desmit gadu laikā tāds būs ikvienai valstij. Jo mums ir sakaru ministrs, kas ir atbildīgs, piemēram, par pastu, bet mūsdienās sakari daudz vairāk nozīmē e-pastu, digitālos maksājumus, sociālos medijus utt., tāpēc nospriedām, ka tas jānodala atsevišķi. Mums ir arī īpašs valsts ministrs banku sektoram. Tā ka Īrijā nav nekas neparasts izdalīt ministru līmenī kādus atsevišķus nacionālas nozīmes jautājumus, un mēs par tādu uzskatām pašreizējās ES diskusijas par datu regulējumu.Runa ir par topošo Vispārīgo datu aizsardzības regulu?Jā. Par do diskutē jau gadiem, un tā ir viena no galvenajām Latvijas ES prezidentūras tēmām. Lielā mērā tās dēļ esmu šeit – lai to pārrunātu ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču (NA). Man palika iespaids, ka mēs sapratāmies, jo tādām nelielām ekonomikām kā mūsu abas valstis, piemēram, ir izdevīgs plānotais tuvuma princips. Tas nozīmē, ka katrai valstij var būt sava neatkarīga datu aizsardzības komisija, kas izšķir strīdīgos datu aizsardzības jautājumus saskaņā ar savas valsts iedzīvotāju interesēm. Mēs pilnīgi atbalstām pašus noteikumus, kas pašlaik tiek apspriesti, tomēr esam nobažījušies, ka jaunais regulējums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem uzliks papildus administratīvo nastu. Eiropa daudz runā par administratīvās nastas noņemšanu biznesam, un šī regula ir laba iespēja to tiešām izdarīt, pieņemot ļoti vienkāršus, skaidrus noteikumus.Visu sarunu ar Īrijas datu aizsardzības ministru lasiet laikraksta _Dienas Bizness _pirmdienas, 9.marta, numurā!Datu aizsardzības jautājumu šodien šķetināja arī laikraksts Diena, pētot gadījumu par lietotāju un datu aizsardzības speciālistu bažas izraisījušo Rīgas Pašvaldības policijas viedtālruņu lietotni.
Īrijas ministrs: Desmit gadu laikā ikvienai valstij būs datu aizsardzības ministrs
Īrija ir nobažījusies par to, vai topošā Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības regula nebūs papildu slogs mazajiem uzņēmumiem un vai tiesāšanās par pārkāpumiem neievilksies bezgalīgās pārsūdzībās. Tāpat desmit gadu laikā ikvienai valstij, arī Latvijai, būšot savs datu aizsardzības ministrs - to sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness prognozē Īrijas Eiropas lietu un datu aizsardzības valsts ministrs Dara Mērfijs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.