V.Dombrovskis, piektdien apmeklējot Vidzemes reģiona izglītības iestādes, tikās ar Smiltenes novada izglītības pārvalžu vadītājiem un pašvaldības vadību, lai runātu par izglītības sistēmas attīstību un pedagogu atalgojuma sistēmu.
2009.gadā Smiltenes novadā, ņemot vērā kritiski mazo bērnu skaitu, tika slēgtas divas skolas - Brantu un Birzuļu pamatskolas. Šobrīd novadā ir desmit skolas, starp tām ir viena ģimnāzija, viena vidusskola, pamatskolas un sākumskola.
Novada skolas virzās uz efektīvu telpu izmantošanu, vienās telpās izvietojot gan skolas, gan bērnudārzus un bibliotēkas. Līdz ar to visās audzēkņu skaits ir lielāks par 100.
Smiltenes novada izglītības speciālisti sarunā ar ministru norādīja, ka uzskata, ka vidusskolām ir jāatrodas pilsētās un vienlaicīgi jāievēro princips - jo mazāks bērns, jo tuvāk dzīvesvietai skola.
Runājot par grozījumiem Ministru kabineta noteikumos par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, novada pārstāvji izteica bažas par iespējamo ierobežojumu līdzekļu pārdalei no lielajām skolām mazajām. Pašlaik pašvaldības bieži pārdala līdzekļus no lielajām skolām uz mazajām, lai finansētu tur strādājošos pedagogus. Vienlaicīgi novada pārstāvji atzina, ka tas gan rada problēmas ar atbalsta personāla piesaisti skolām.
Runājot par skolotāju un skolēnu skaita proporciju, ministrijas pārstāvji norādīja, ka noteikumi, kas nosaka šo proporciju, tika pieņemti 2009.gadā, taču visus šos gadus netiek pildīti nedz novados, nedz pilsētās.
Novada izglītības speciālisti kā vienu no svarīgākajām problēmām nosauca nepieciešamību pēc skolotājiem, kuri paralēli var pasniegt vairākus priekšmetus lauku skolu bērniem.
"Šo problēmu ministrija apzinās, un jau esam paveikuši mājasdarbu, lai to risinātu," norādīja V.Dombrovskis. Šā gada 2.jūlijā valdība apstiprināja IZM sagatavoto noteikumu projektu par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai un profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtību. Jaunie noteikumi skolotājiem paredz plašākas iespējas pasniegt vairākus mācību priekšmetus gan pamatizglītībā, gan vispārējā vidējā izglītībā, ja tiek apgūta noteikta pedagogu profesionālās pilnveides programma. Tādējādi tiks veicināta skolu autonomija, ļaujot izglītības iestāžu vadītājiem efektīvāk plānot un organizēt mācību darbu un racionālāk izmantot pedagoģiskos resursus. Jauno politikas iniciatīvu budžeta pieprasījumā ministrija vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes sistēmas sasaistes programmas ieviešanai 2014.gadam pieprasījusi 9,9 milj.latu.
Ministrs arī informēja kolēģus par Valsts kontroles plānoto revīziju par pedagogu atalgojuma sistēmu. Viens no Valsts kontroles pārmetumiem ir, ka princips "nauda seko skolēnam" nestrādā un ir pārvērties par principu "nauda seko pašvaldībai". Igaunija un Lietuva no šī principa jau labu laiku ir atteikušās.
V.Dombrovskis ar izglītības sistēmas speciālistiem runāja arī par darba kvalitāti un piemaksām par iegūto kvalitātes pakāpi. Ministrs izteica viedokli, ka piemaksām par kvalitāti jābūt lielākām, lai tās jūtami palielinātu kopējo pedagoga algu.