Tā ir laba zīme, jo norāda, ka izglītības jautājums arvien ir aktuāls un cilvēkiem rūp. Tomēr viedokļu dažādība un to asums ļauj spriest arī par to, ka izvēle par labu tā saucamajām meinstrīmam ne vienmēr ir labākā un pareizākā.
Kādēļ? 90.†gadu sākumā toreizējie izglītības funkcionāri bija secinājuši, ka eksakto zinātņu skolā ir par daudz, bet sociālo - praktiski nav (neskaitot marksismu un ļeņinismu, protams). Notika strauja kursa maiņa, skolēniem tika piedāvāta liela izvēles brīvība - ko mācīties un ko ne. Protams, liela daļa izdarīja savu izvēli par labu vieglākajam ceļam. Arī es pats tajā laikā biju vidusskolnieks un izvēlējos nemācīties ķīmiju. Tagad, pēc 20 gadiem, es nožēloju savu tā laika izvēli.
Neapšaubāmi, sociālu zinātņu nozīmi nedrīkst novērtēt par zemu, tām ir jābūt skolas programmā pietiekošā daudzumā un, galvenais, ļoti labā kvalitātē. Tomēr uzskatu, ka vieglākā ceļa meklējumos esam aizgājuši pārāk tālu.
Jau vairāku gadu garumā gandrīz puse no visiem Latvijas augstskolu absolventiem saņem diplomus sociālajās zinātnēs. Salīdzinājumam - Vācijā tie ir 22%. Vai šādi rādītāji ļaus mums panākt patiesu Latvijas veiksmes stāstu un ekonomikas izrāvienu? Diez vai.
Gandrīz visus lielos uzņēmumus, ar kuru sasniegumiem lepojamies, - Grindeks, Latvijas finieris, Olainfarm, Lattelekomun citus - esam pārmantojuši no padomju laikiem. Jauno laiku galvenais uzņēmējdarbības sasniegums diemžēl ir bijis vien tieksme pēc ātras un vieglas peļņas, kura radījusi kredītu un nekustamo īpašumu burbuli un finanšu krīzi. Ražošanas īpatsvars Latvijas IKP 2013. gadā ir bijis vien 14%. Un atkal - salīdzinājumam Vācijā tie bija 20,9%. Ja šādi turpināsim, nevarēsim cerēt ne uz ekonomikas izrāvienu, ne pat uz veiksmīgu turpmāku ekonomikas atgūšanos pēc krīzes.
Vai piespiedu kārtā ir iespējams ietekmēt mācību kvalitāti un pārliecināt jauniešus vairāk uzmanības veltīt dabaszinātnēm? Tikai un vienīgi piespiedu kārtā, protams, nē. Taču jaunais eksāmens ir tikai neliela daļa no pasākumu kopuma, ko īstenos Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lai stiprinātu dabaszinību pasniegšanu un apguvi.
Lai veicinātu skolēnu interesi un izpratni par eksaktajām zinātnēm, nākamajā ES fondu plānošanas periodā IZM ir paredzējusi 162,81 miljonu eiro skolu infrastruktūras modernizācijai, tai skaitā dabas zinātņu kabinetu labiekārtošanai. Tiks nodrošināts 15,23 miljonu eiro finansējums pedagogu atbalstam, tai skaitā kompetenču pilnveidei dabas zinātņu jomā. IZM arī aktīvi mudina reģionālās augstskolas nodrošināt savus reģionus ar matemātikas, fizikas un dabaszinātņu skolotājiem.
Par eksāmena ieviešanas mehānismu. Protams, ka tas netiks ieviests uzreiz un "neatejot no kases", bet ir pārdomāts, lai neradītu lieku stresu nedz skolotājiem, nedz skolēniem un visi tam varētu pienācīgi sagatavoties.
Īstais eksāmens būs jāliek 2017. gadā, kas nozīmē, ka to liks vidusskolēni, kas šā gada 1. septembrī uzsāks mācības 10. klasē un varēs kārtīgi sagatavoties gala pārbaudījumam. Savukārt 2015./2016. mācību gadā notiks eksāmena pilotēšana, kas nozīmē, ka 2016. gadā piloteksāmenu liks tie, kas patlaban mācās 10. klasē. Šie skolēni varēs izvēlēties, vai eksāmenā iegūto rezultātu atspoguļot vispārējas vidējās izglītības sertifikātā. Gribu uzsvērt, ka skolēniem, kuri mācas humanitārajās programmās un mācās apvienoto priekšmetu "dabaszinības", arī eksāmens būs jākārto dabaszinībās - saskaņā ar apgūstamo programmu -, nevis ķīmijā vai fizikā.
Esmu dziļi pārliecināts, ka pēc desmit un divdesmit produktīvas dzīves gadiem, apbruņoti ar vērtīgo dzīves un darba pieredzi, mūsu bērni būs pateicīgi par to, ka neļāvām viņiem izvēlēties šķietami vieglāku ceļu un iestājāmies par augstiem izglītības un zināšanu standartiem, kas sniedz katram daudz plašākas iespējas turpmākajā dzīvē.