"Darbaspēka nepietiekamība dabaszinātņu un inženierzinātņu jomās ir jārisina kā komplekss pasākums - pilnveidojot mācību priekšmetu saturu un mācību metodiku, uzlabojot izglītojamo mācību sasniegumus dabaszinātnēs, kā arī paaugstinot jauniešu interesi par eksaktajām zinātnēm un nodrošinot atvērtajā darba tirgū tautsaimniecībā strādājošajiem konkurētspējīgu atalgojumu," teikts IZM vēstulē Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.
Iepriekš komisija vērsās pie izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (Vienotība) norādot, ka sēdē par farmācijas nozari tika uzsvērts, ka pašlaik darba tirgū ir vērojams speciālistu trūkums un darbaspēks noveco. "Pēc nozares un atbildīgo ministriju uzklausīšanas un debatēm komisija nolēma vērsties pie IZM ar ierosinājumu ieviest obligāto centralizēto eksāmenu eksaktajās zinātnēs - ķīmijā, fizikā un dabaszinībās, lai veicināto šo nozaru attīstību un mazinātu darba tirgus disproporcijas draudus nākotnē," pauda Tautsaimniecības komisijas deputāti.
IZM šo ierosinājumu izvērtējusi, uzsverot, ka "apzinās eksakto zinātņu nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā", tāpēc sākusi īstenot pasākumus ar mērķi uzlabot izglītojamo sasniegumus dabaszinātnēs. Kā piemēru IZM min diagnosticējošus darbus šajos mācību priekšmetos un pilotprojektu centralizētos eksāmenus.
Katru mācību gadu aptuveni 8% izglītojamo kārto izvēles centralizēto eksāmenu bioloģijā, 7% - fizikā un 4% - ķīmijā. Iepriekšējā mācību gada vidējie sasniegumu bioloģijas eksāmenā ir 63,3%, ķīmijas - 61,5%, fizikas - 49,7%, skaidro IZM. Fizikas eksāmena rezultātus ietekmē lielais profesionālo izglītības iestāžu kārtotāju īpatsvars.
Izglītojamo mācību sasniegumu ir atkarīgi no mācību satura un metodēm, tāpēc IZM ieskatā obligātā centralizēta eksāmena fizikā, ķīmijā vai dabaszinībās ieviešana būtu jāveic vienlaicīgi ar jaunā mācību satura ieviešanu. Turklāt tam nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, piebilst IZM.