Te nu nākas atgādināt, ka vismaz pagaidām šie pārmetumi ir nevietā - Krievu salas projekts norit saskaņā ar grafiku un ostai ir skaidrs un valdē vienbalsīgi akceptēts plāns, kā rīkoties, lai neapdraudētu finansējuma saņemšanu.
Kā darbības rādītāji liecina, ostā strādā labi – kravu apjomi šā gada astoņos mēnešos ir ievērojami auguši par spīti saspīlētajām Krievijas un Eiropas Savienības attiecībām un savstarpēji noteiktajām sankcijām. Tā pārkrauto beramkravu apjoms ir audzis par 9,3%, pārsvarā uz ogļu rēķina, ģenerālkravu – par 7,3%, bet lejamkravu apjoms ir palielinājies par 33,5%. Tādējādi kopējais kravu pieaugums šā gada astoņos mēnešos ir 14,2%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn.
Ikgadējais kravu pieaugums parāda, ka ostai un tranzīta plūsmai ir izaugsmes potenciāls un ka ir pareizi 2008.gadā pieņemtie lēmumi paplašināt ostas darbību, daļu kravu pārceļot uz Daugavas pretējo krastu – Krievu salu, kur tiek realizēts Latvijas vēsturē lielākais investīciju projekts. Šīs salas infrastruktūras izbūves kopējās izmaksas ir vairāk nekā 100 miljoni eiro, ko līdzfinansē gan osta, gan valsts, gan pašvaldība, piesaistot arī ES finansējumu.
Jāatgādina, ka ekoloģiskā situācija Rīgas centrā bija viens no iemesliem, kāpēc līgumos par Krievu salas infrastruktūras izbūvi un ES finansējuma piesaisti tika paredzēts, ka uz turieni tiks pārcelts virkne kravu, tai skaitā putekļu mākoņus izraisošo ogļu pārkraušana. Patlaban Eksportostā darbojas divas stividoru kompānijas, kas pārkrauj ogles – SIA Strek un SIA Riga Coal terminal, kas ir cieši saistīts ar lielāko Rīgas Brīvostas stividorkompāniju SIA RCT.
Rīgas Brīvostas valde ir izstrādājusi un apstiprinājusi plānu, kā rīkoties, ja RCT tomēr nepiekritīs pārcelt ogļu kravas – tas ietver virkni RCT darbību ierobežojošu soļu līdz pat līguma laušanai par tiesībām darboties ostā, un uzņēmēji to labi apzinās. Turklāt patlaban ir skaidrs, ka pat RCT labvēlīgos apstākļos šis bizness Eksportostā tuvāko gadu laikā tiks izbeigts ne tikai ekoloģiskās situācijas dēļ, bet arī tāpēc, ka Krievijas dzelzceļš tuvāko gadu laikā pieņems lēmumu atļaut ogles no saviem vagoniem izkraut tikai ap tā saukto apgāšanas metodi un tam tik un tā būs nepieciešama jauna infrastruktūra.
Pašreizējā situācija liek domāt, ka RCT vēlas pēc iespējas ilgāk saglabāt esošo situāciju un “noraut” Krievu salas projektu, tādējādi izvairoties no savu līdzekļu ieguldīšanas jau tieši pārkraušanas infrastruktūras izveidei Krievu salā – osta ir izbūvējusi tika piestātnes un dzelzceļa pievadus, savukārt ogļu pārkraušanas terminālu izbūve ir uzņēmēju ziņā. Diemžēl šobrīd izskatās, ka iesaistītās ministrijas un to pārstāvošās amatpersonas, ierosinot atlaist ostas izpildvaras vadītāju, priekšvēlēšanu jutīgajā laikā spēlē politiku un piespēlē uzņēmējiem, kuri labprāt izvairītos no savu uzņemto saistību izpildes.
Arī sliktākā scenārija piepildīšanās gadījumā osta bez kravām nepaliks - jāņem vērā fakts, ka kravas jau nepieder ogļu pārkrāvējiem: ja tomēr neizdosies vienoties ar RCT par kravu novirzīšanu uz Krievu salu, osta izsludinās publisku tenderi par tiesībām būvēt privātus ogļu terminālus Krievu salā. Esmu pārliecināts, ka neviens vien uzņēmums varētu vēlēties attīstīt šo biznesu.
Mēdz teikt, ka zirgus uz pārceltuves nemaina. Taču tieši to patlaban cenšas paveikt valsts pārstāvji Rīgas Brīvostas valdē, balsojot par pārvaldnieka atlaišanu. Vēl sliktāk – steigā sagatavotajā lēmumprojektā netika piedāvāts neviens alternatīvs kandidāts ostas izpildvaras nodrošināšanai. Jautājums - vai tas nozīmē, ka tīši vai netieši valsts pārstāvji bija nolēmuši paralizēt ostas darbu uz nenoteiktu laiku, paliek atklāts. Te būtu vietā atgādināt, ka pēdējo reizi konkurss uz Rīgas Brīvostas pārvaldnieka amatu ilga divus gadus.
Neaizstāvot ostas pārvaldnieku personīgi, man kā ostas valdes loceklim ir absolūti skaidrs, ka patlaban, kad Krievu salas infrastruktūras projekts tuvojas finišam, būtu bezatbildīgi mainīt izpildvaras vadītāju, jo ostas atstāšana bez efektīvas vadības var tikai iznīcināt šo Latvijas tranzītbiznesam vajadzīgo un unikālo projektu. Ja Krievu salas projekts izgāzīsies, no pašreizējā pārvaldnieka varēs un vajadzēs prasīt pilnu atbildību, kamēr, atlaižot pārvaldnieku tagad, faktiski viņš varēs izvairīties no atbildības par savu it kā neizdarību, uz ko norāda atsevišķas amatpersonas.
Varbūt nav pareizi spriest par paveikto pēc darba rezultāta, ja tā sasniegšanai pielietotās metodes, pēc atsevišķu politiķu un amatpersonu domām, balansē uz likuma robežas. Tomēr vēlos uzsvērt, ka ik gadu un ik mēnesi Rīgas Brīvostas kravu pārkraušanas apjomi pieaug un te nevar noliegt ostas menedžmenta sekmīgo darbu jaunu kravu piesaistē - tā šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn, kravu apjoms ir audzis par 14,2%, kas ir ievērojama izaugsme. Protams, diskutabls ir jautājums, vai kravu apjoma pieaugums ir tikai ostas menedžmenta nopelns, taču jāatceras, ka ikviena papildus pārkrautā tonna dod papildus naudu valsts budžetā un darbu Latvijas iedzīvotājiem, tādējādi politisko spēļu dēļ, ar cerību, ka kaut kas kļūs caurspīdīgāks, nebūtu tālredzīgi sagraut sistēmu, kas sekmīgi darbojas. Krievu salas infrastruktūras izbūves projekts Rīgas un Latvijas konkurētspēju tranzīta biznesā tikai stiprinās un patlaban galvenais ir to pabeigt, lai visu pušu ieguldījumi tajā sāktu dot atdevi.