Vai nav tā, ka pašreizējai ASV administrācijai Baltija, Austrumeiropa vispār ir viens no retajiem ārpolitikas vektoriem, kur tā var demonstrēt kaut kādus panākumus? Skatāmies: attiecībās ar Ķīnu nav ar ko lepoties, jautājumos, kas skar Tuvējos Austrumus, - nav ar ko lepoties utt. Nu, tad brauks tur, kur skaidrs, ka aplaudēs...Es formulētu citādi. Amerikāņu fokuss mūsu reģionā ir bijis ne tik daudz izveidot kaut ko jaunu, bet gādāt, lai saglabājas esošā situācija. Un tas, ņemot vērā Ukrainā notikušo un notiekošo, jau nav maz un ir svarīgi. Cik es saprotu, amerikāņi ir pielikuši savu roku pie tā, ka Baltijā būs Kanādas kā NATO dalībvalsts karavīri izvietoti. Ja runā par Baidena vizīti - es vienmēr esmu uzsvēris, ka diplomātija ir arī simbolika, un no šī viedokļa signāls ir ļoti spēcīgs. Pirmkārt, tā notiek 23. augustā. Pat ja Donalds Tramps nebūtu teicis to, ko viņš teica, tas, ka ASV viceprezidents tiekas ar trim Baltijas valstu prezidentiem relatīvi netālu no robežas (nevis kaut kur ārzemēs), ir spēcīgs signāls Maskavai.Jautājums gan, vai Maskavu šis signāls, ja tā drīkst teikt, aizkustina...Jā, grūti spriest. Pēdējā mēneša laikā ziņās saka, ka pie Krievijas un Ukrainas robežas nāk visu laiku klāt Krievijas bruņotie spēki, ka kaut kas notiks, un tad patiešām jābrīnās par to, ka, ja patiešām Putins cer, ka Eiropas Savienība šogad mīkstinās sankcijas pret Krieviju, tad viņš neko tādu nevar atļauties darīt. Lai gan var jau būt, ka viņam svarīgāk ir tas, kāds rezultāts būs prezidenta vēlēšanām ASV, un tur viņam arī sava loma ir...Es tomēr negribētu ļaut tev izvairīties no jautājuma. Ka Baltijas valstis, iespējams, Eiropa kopumā, amerikāņiem ir pateicīgākā vieta, kur demonstrēt savu lielvalsts statusu, jo citos pasaules reģionos tas ir grūtāk.Skaidrs, ka te amerikāņiem ir atbalsts, to nevar noliegt. Tomēr es tā neskatītos. Lai gan prezidents Obama ir bijis Tallinā, viņa prezidentūras laikā daudz ASV amatpersonu vizīšu Baltijā nav bijis, attiecīgi viceprezidenta vizīte ir nozīmīga. Turklāt tavu ironiju var pagriezt citādi. Tas, manuprāt, ir tikai pozitīvi, ka ASV administrācijas ārpolitiskais "pivot" (pagrieziens) uz Ķīnu ir pagriezies atpakaļ uz Eiropu. Jo Ķīna... Es šovasar tur biju NATO Parlamentārās asamblejas delegācijas sastāvā. Mums bija tikšanās gan ar Ķīnas valdības pārstāvjiem, gan ar vietējā ekspertu korpusa pārstāvjiem. Protams, lielākoties šie cilvēki nevar atļauties atkāpties no oficiālās līnijas, tomēr daži runāja ļoti atklāti. Un man likās zīmīgi, ka viņu skatījumā tieši Amerika uzskatāma par lielāko draudu Ķīnai, jo viņu skatījumā amerikāņu politika Dienvidķīnas jūrā, atbalsts Filipīnām šīs valsts strīdos ar Ķīnu par ietekmes sfērām Dienvidķīnas jūrā, ir agresīva. Mēs prasām: un kā ar Krieviju? Viņi saka: mums ir normālas attiecības. Viņi Krieviju neslavē, bet arī nekritizē. Ukrainas gadījumā Ķīna, protams, saka, ka atbalsta šīs valsts teritoriālo integritāti, tomēr tas viss ir tā ļoti piesardzīgi. Un viens pētnieks man teica: mēs ceram, ka Tramps kļūs par ASV prezidentu. Skaidrs, ka Ķīnai nāktu par labu, ja ASV kļūtu vājāka vai vismaz haotiskāka. Savukārt Hilarija Klintone jau iepriekš ir ieņēmusi stingru pozīciju, arī atsevišķos jautājumos, kas skar Ķīnu, un ķīnieši to zina.Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 25.augusta, numurā!**
Kalniņš: Baidena vizīte bija ļoti spēcīgs diplomātisks signāls
DIplomātija ir arī simbolika, un no šī viedokļa ASV viceprezidenta Džo Baidena vizīte Latvijā bija ļoti spēcīgs signāls, intervijā Mārim Zanderam pauž Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība).Fragments no intervijas: **Runājot par ASV viceprezidenta Baidena vizīti Rīgā šonedēļ, atļaušos sākt mazliet provokatīvi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.