Mavrojannis, kas pašlaik pārstāv Kipras grieķus sarunās ar salas turkiem, norādīja, ka vēlas, lai Latvijas prezidentūra kļūtu par pozitīvu izmaiņu katalizatoru - mēģinātu radīt sinerģiju starp ES institūcijām, līdzīgi kā to pirms diviem gadiem darījusi Kipra, kad bija ES Padomes prezidējošā valsts.
"Nelielām valstīm dažreiz ES ir lielāka ietekme. Prezidentūra nav saistīta ar nacionālās darba kārtības veicināšanu, bet gan ar ES ideju atbalstīšanu," paskaidroja Mavrojannis.
Viņš norādīja, ka Kipra sagaida, ka arī Latvija strādās šajā virzienā un ņems vērā citu valstu vitālās intereses. Vienlaikus Mavrojannis norādīja, ka kopš Lisabonas līguma, kas tika parakstīts 2007.gadā, ES ārējā politika nav ES Padomes kompetencē. Tomēr nevar apgalvot, ka prezidentūrai nav nekādas lomas - tieši pretēji - tā ir viens no galvenajiem aspektiem, kas koordinē ES institūciju darbību.
"Mums ir lielas cerības, kas saistītas ar Latvijas prezidentūru. Cerības ir saistītas ar vairāku likumdošanas aspektu virzīšanu uz priekšu. Mēs esam pārliecināti, ka Latvija spēs īstenot ļoti labu prezidentūru. Fundamentāla prezidentūras loma ir saistīta ar ES institūciju kopējas darbības nodrošināšanu. Es domāju, ka šajā aspektā Latvija aizvadīs perfektu prezidentūru," norādīja Kipras amatpersona.
Kipra ir sašķelta kopš 1974.gada, kad salas ziemeļdaļu okupēja Turcijas karaspēks pēc Grieķijas militārās huntas inspirēta valsts apvērsuma, kura nolūks bija Kipras pievienošana Grieķijai. Uz ziemeļdaļu tika pārvietoti visi Kipras turki, savukārt grieķus no ziemeļiem pārvietoja uz Kipras starptautiski atzītās grieķu valdības kontrolēto teritoriju dienvidos.
1983.gadā Kipras turku sektorā tika proklamēta Ziemeļkipras Turku Republika, kuru ir atzinusi tikai Turcija, kas teritorijā ir izvietojusi 35 tūkstošus karavīru. Turklāt Ankara neatzīst Kipras Republiku, kuras iedzīvotāju lielākā daļa ir grieķi un kura ir starptautiski atzīta valsts.
2004.gadā Kipras grieķu daļas iedzīvotāji referendumā noraidīja ANO plānu apvienot salu, un ES iestājās tikai Kipras grieķu daļa. Kipras turku daļas iedzīvotāji plānu referendumā atbalstīja, tomēr salas turku daļa varēs pievienoties ES, kad tiks panākts risinājums, kas ļaus atkalapvienot salas grieķu un turku daļas.