Jādomā, pēc šādas loģikas vadījusies arī Gruzijas vēstniece Eiropas Savienībā Salome Samadašvili, kas nākusi klajā ar paziņojumu, ka Krievija savām kaimiņvalstīm ir kļuvusi vēl bīstamāka nekā agrāk. Tas pateikts Krievijas prezidenta Vladimira Putina vaļsirdības ietekmē, viņam atklājot, ka Krievijai bija plāns karam ar Gruziju. Turklāt līdz tā uzsākšanai 2008. gadā krievi gatavojuši dienvidosetīnu kaujiniekus. Tātad apmācījuši separātiski noskaņotus karotājus Gruzijai juridiski piederošā teritorijā, ko formāli atzina arī Maskava. Gruzijas pārstāves paziņojums ir nopietns, tas nav tapis emocionālā jūtu uzplūdā, pienākot Kremļa izraisītā Krievijas - Gruzijas kara ceturtajai gadadienai. Tbilisi bažas par lielā kaimiņa rosīšanos beidzamajos gados izteikusi virkne augstāko šīs valsts pārstāvju.
Gruzijā tuvojas svarīgas parlamenta vēlēšanas, kas norisināsies 1. oktobrī, un tieši šajā laikā robežas otrā pusē Ziemeļosetijā, Dienvidosetijā un Abhāzijā tiks rīkoti vērienīgi Krievijas armijas manevri Kavkaz 2012. Der atcerēties, ka pirms 2008. gada krievu iebrukuma arī tika rīkotas plašas mācības. Turklāt tagad pretēji ar Krievijas prezidenta parakstu apstiprinātajai armijas izvešanai no Abhāzijas un Dienvidosetijas uz pirmskara dislokācijas vietām, kas bija viens no svarīgākajiem punktiem Krievijas un ES kopīgajā dokumentā, abās «neatkarīgajās» republikās izvietoti prāvi militārie kontingenti. Nav vajadzīga ietrenēta acs, lai pamanītu šajā darbībā naidīguma izpausmes. Jāņem vērā, ka pēc 2008. gada kara Krievijas armiju no Tbilisi šķir tikai daži desmiti kilometru. Turklāt, atšķirībā no Gruzijas Kremlis Ženēvas sarunās nav apsolījis (neraugoties uz ES un NATO aicinājumu) nelietot spēku. Jāpiekrīt gruzīnu pozīcijai, ka Putina paziņojums ir vāji slēpts drauds, kas izteikts okupācijas apstākļos (grūti runāt par neatkarīgām abhāzu un dienvidosetīnu valstīm). Militāru muskuļu izrādīšana vēlēšanu laikā ir viens no paņēmieniem, kā destabilizēt situāciju Gruzijā. Otrs - politiskās opozīcijas uzpirkšana. Līdz šim Maskavai nav izdevies atrast ietekmīgus politiskos spēkus, kas spētu nopietni konkurēt ar Mihailu Saakašvili. Zinot gruzīnu sabiedrības noskaņojumu, ir neiespējami sagaidīt kaut cik ievērojamas partijas rašanos, kas aicinātu Gruziju atteikties no Rietumu orientieriem. To zina komentētāji, tāpēc daļa no viņiem pieļauj militāra konflikta atkārtošanos, jo nekā savādāk gruzīnu domāšanu Maskava nespēj ietekmēt.