Savukārt, ja tiks pieņemts jaunais likumprojekts Grozījumi pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz, ka turpmāk par luksus klases automašīnām un ar tiem saistītiem izdevumiem vairs nebūs iespējams saņemt PVN priekšnodokļa atmaksu, valsts riskē zaudēt pat 3,6 milj. latu nodokļu summas.
2007.gadā pieņemtie ierobežojumu nosaka, ka par reprezentatīvām jeb Premium klases automašīnām uzskatāmas tādas, kas ir dārgākas par 30 000 latu (25 424 LVL +PVN). Šis iedalījums ir novecojis, ņemot vērā, ka globālās inflācijas un pievienotās vērtības nodokļa pieauguma dēļ, Premium zīmolu automobiļu cenas, sākot ar 2007.gadu, palielinājušās vidēji par 10%. Tāpēc ieviešot jauno likumprojektu Latvija riskē ar to, ka viņi uzņēmumi automašīnas, kas vērtīgākas par 30 000 latiem centīsies reģistrēt kaimiņvalstīs, kur gan nodokļi, gan reģistrēšanas izmaksas ir vismaz par 60 – 70 % zemākas nekā Latvijā.
Par to, ka Latvijas uzņēmēju automašīnas tiek reģistrētas ārpus Latvijas varam pārliecināties, ieskatoties CSDD statistikā. Kopš 2007.gada ik gadu no 500 līdz 1000 pieaudzis to auto skaits, kas reģistrētas kaimiņvalstīs, bet izņēmušas atļauju pārvietoties pa Latvijas ceļiem. Ja salīdzina izcenojumus uz šo brīdi, tad 5 gadu griezumā izmaksas par vienu uz to pašu automašīnu Latvijā uzņēmējam izmaksā 15 422 latu, Igaunijā 5 576 lati, bet Lietuvā 8 739 lati. Tā ir ļoti būtiska atšķirība, turklāt pēc jauno grozījumu ieviešanas ar 2014.gada 1.janvāri, izmaksas Latvijas, ja šo Premium klases automašīnu vēlēsies reģistrēt kā uzņēmumam piederošu, pieaugs līdz pat 24 211 latiem 5 gadu griezumā. Šādā gadījumā vēl lielākam skaitam uzņēmēju liks aizdomāties par savas automašīnas reģistrēšanu ārpus Latvijas. Izanalizējot situāciju, esam vērsušies pie valdības, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ar priekšlikumu, kā sakārtot šo jomu tā, lai ieguvējs būtu valsts budžets un luksus klases priekšmeti netiktu iejaukti biznesa darījumos.
Mēs, protams, atbalstam Finanšu ministrijas vēlmi ierobežot uzņēmumus bez apgrozījuma un peļņas reģistrēt reprezentatīvus auto, tomēr uzskatām, ka ir pašreizējā luksus automašīnas definīcija ir novecojusi un noteiktais cenas slieksnis neatbilst reālajai situācijai. Tāpēc auto asociācija aicina skaidri definēt luksus auto klasi un veikt nopietnu pārrēķinu, nosakot luksus klases auto cenas slieksni.
Mūsu izstrādātais automašīnu klasifikators nosaka, ka luksus un reprezentatīvā automobiļa statusam atbilst "lielā Premium klase", "kupejas, kabrioleti un rodsteri premium", kā arī zaļās automašīnas, piemēram, Opel Ampera un Toyota Plug-in Hybrid. Šāds iedalījums tiek veikts pamatojoties uz to, ka reprezentācijas jeb luksus auto būtība nosaka, ka automobilis gabarītu ziņā ir apjomīgs, jaudīgs ar izteiktiem papildus komforta elementiem u.tml.
Visas automobiļu klases līdz "vidējai klasei" ieskaitot, (izņemot S, R, RS u.tml. versijas), nav un nevar būt reprezentatīvie jeb luksusa automobiļi, jo neatbilst luksus preces definējumam. Tie ir funkcionāli automobiļi dažās modifikācijās ar paaugstinātu komfortu (ādas salons, četru zonu klimata kontrole u.c.) un paaugstinātu drošības līmeni (Quattro, xDrive).
Ņemot vērā klasifikāciju un to, ka automobiļa cena nekādā gadījumā nenosaka, ka vienas un tās pašas klases automobilis var kļūt par luksusa preci, mēs ierosinām par luksusa jeb ekskluzīvu preci automašīnu uzskatīt gadījumos, ja tā vērtība bez PVN pārsniedz vismaz 41 320 latu. Mēs aicinām iesaistītās puses nopietni diskutēt par luksus auto definīciju un cenu slieksni, lai valsts budžetā ieripotu papildu plānotie miljoni, nevis attapīgie auto īpašnieki bezizejā censtos meklēt iespējas, kā izvairīties no nodokļu un nodevu nomaksas.