Balto nakšu iedvesma
Anda Ārgale un viņas dēls Jānis ir SIA Arhitekti Ārgaļi īpašnieki. Pērn vasarā viņi meklējuši jaunas telpas birojam un tās atraduši Avotu ielā 32. "Gribējām lielākas telpas, lai paralēli arhitektu darbam varam darīt arī citus darbus," paskaidro arhitekte. Tagad Studijas Bluķis skatlogi nevar palikt nepamanīti – te ir veikaliņš, kurā var apskatīt un iegādāties Latvijā ražotus keramikas, porcelāna un stikla izstrādājumus, latviešu dizaineru radītus gaismas objektus, cepures, rotas, koka pulksteņus, netradicionālus mūzikas instrumentus un daudz ko citu. Studijā notiek arī izstādes, semināri, diskusiju un sarunu rīti un vakari.
Anda atminas, kā, ienākot šajā vairāk nekā 100 gadu vecajā koka – mūra namā, te viss izskatījies: "Te neviens nebija mitinājies kādus četrus gadus. Māja pamazām gāja bojā. Kad atvērām sienas un gribējām tās apstrādāt, ieraudzījām, ka ir tik daudz puves un pelējuma! Vairāk nekā mēnesi to visu tīrījām. Jānim bija laba ideja – sienas nevis apmest, bet apstrādāt ar ekoloģiskiem līdzekļiem. Vecos griestus gan nolēmām netraucēt." Jānis pārsvarā pats visu darījis savām rokām, kolēģe Aija špaktelējusi un krāsojusi, Anda palīdzējusi paveikt sīkos darbiņus – tīrīt, salikt, piekrāsot. Paralēli turpinājuši arī projektēšanas darbus uzņēmumā. Anda stāsta: "Darbu ir daudz, tie ir jauki un dažādi. Jauki strādāt ir tad, kad ir interesants pasūtījums, kad apjomi dažādi un var projektēt arī sabiedriskas mājas."
Ideja par Avotu ielas svētkiem arhitektiem Ārgaļiem radusies pērn septembrī, kad Baltajās naktīs arī Studija Bluķis vēra durvis apmeklētājiem. "Lai šo māju iedzīvinātu, lai tai padarītu mīļu mūsu darbību, nolēmām, ka vajadzētu izdarīt ko tādu, lai šajā vidē varētu ielikt citus apjomus un lai tie saderētu gan ar arhitektūru, gan ar mākslu un dizainu. Šis mums ir tāds izmēģinājumu moments, gribas redzēt, kā publika uz to reaģē. Bet Baltajās naktīs publika nāca līdz trijiem naktī! Vietējie iedzīvotāji, ģimenes ar bērniem, seniori un pat ārzemnieki! Interese bija ārkārtīgi liela, un tas arī pamudināja turpināt rīkot izstādes, atvērt veikalu un realizēt ielas svētku projektu," stāsta Anda.
Lai mazā iela ir mīļa
Anda Ārgale atceras, ka savulaik Avotu ielā valdījusi pilnīgi cita "klimatiskā" zona, viņa te netālu dzīvojusi. "Tagad šī iela attīstās, tā kļūst maza un mīļa iela. Kādreiz te bija labs avota ūdens, cilvēki tam nāca pakaļ ar spaiņiem. Mēs gribētu, lai tas tīrais ūdens te turpinātu tecēt – tiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kas te sāk savu biznesu. Pagaidām mūsu kaimiņi ir labu griboši – viņi nāk, piedalās un arī darbosies Avotu ielas svētkos. Tas būs nopietns pasākums," uzsver arhitekte.
Ārgaļi uzrunājuši arī citus Avotu ielas uzņēmējus – piemēram, konditorejas uzņēmumu Miltu kaste, linu auduma dizainerus, koka ēku renovācijas centra Koka Rīga pārstāvjus, kuru mērķis ir Grīziņkalna kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana. Aicinājuši arī citus uzņēmējus – kaut vai izdekorēt ēkas fasādi, uztaisīt kādu performanci vai radošo darbnīcu. Paredzēts svētku tirdziņš un koncerts pie kafejnīcas Trīs vīri laivā. Anda teic, ka pašlIak, lai realizētu šo projektu, nākoties saskarties ar visai dažādu birokrātisko šķēršļu pārvarēšanu, bet viņa cer, ka perspektīvā Avotu ielas svētki varētu pavērt arī sadarbības iespējas šīs ielas uzņēmējiem. "Gribam apvienot šīs apkaimes cilvēkus, uzņēmējus, radošas personas. Gribam iekustināt cilvēkus domāt un darīt nākotnei. Nevis tikai domāt par sevi tagad un saviem materiālajiem ieguvumiem, bet ieguvumiem ilgtermiņā. Mums šim projektam nav finansējuma, to visu organizējam uz entuziasma pamata, visi iesaistītie darbojas idejas vārdā," piebilst kolēģe Aija.
Anda Ārgale turpina: "Mūsu mērķis ir radīt šeit tādu vidi un infrastruktūru, lai cilvēkiem, kas iet pa šo ielu, tā būtu mīļa, un lai tie, kas te dzīvo, būtu lepni par Avotu ielu. Tie, kas mūs apciemoja Baltajās naktīs, teica – viņi labprāt nāktu talkā, lai tikai attīstītos šī vide, lai tiktu restaurētas vai rekonstruētas šīs mājas. Rīgai tas ir ļoti svarīgi," uzsver Anda, viņa turpina: "Pagājušā gadsimta 20. un 30. gadu koka un akmens mājas ir ļoti interesantas, tajos gados Latvijā aizsākās nacionālā romantisma stils. Taču mājas ir sliktā stāvoklī, būtu žēl, ja tās aizietu postā."
Kamēr gribas domāt
Anda Ārgale neslēpj – pašlaik darāmā ir ļoti daudz. Viņa savu darba dienu sāk pusseptiņos no rīta, darbi esot saplānoti jau nedēļām uz priekšu. "Jaunie ir virzītājspēks. Kad kāds darbs jādara, tad aizmirstas vecums. Tad nav iespēju domāt, ka kaut kas sāp vai ir kādas nepatikšanas. Ar jaunajiem esmu strādājusi visu mūžu – tas daudz dod. Gan viņi no manis mācās, gan es no viņiem, tas ir abpusējs process. Kamēr darbojos savā brīnišķīgajā profesijā, nogurums nav jūtams. Esmu tā laimīgā," saka Anda. Viņai patīk būt pie jūras, patīk ceļot. "Un to es arī daru, bet ikdienā mans hobijs ir arhitektūra. Kā hobijs kaulus tā nelauž – ja ir kāds labs objekts, tas aizrauj kā laba grāmata. Zināmā mērā katrs objekts ir sevis pārbaude," atzīst arhitekte. Taujāta, vai spēj iedomāties sevi baudām pilnībā pensionēta cilvēka statusu, viņa smej: "Es tā nevarētu, es droši vien kaut ko darītu. Vismaz tagad tā domāju. It kā kādreiz jau gribas aizbraukt tālu un kādu brīdi ne ar ko nenodarboties, bet pienāk brīdis, kad saprotu – nē, nē. Man ļoti ātri gribas atgriezties."
Arhitekte spriež – vecuma zīmogu cilvēkam bieži vien uzliek gēni, taču ir nozīme ir arī profesijai: "Atceros savu profesoru Oļģertu Tīlmani, viņam bija 82 gadi – tik galants, gudrs un iejūtīgs cilvēks! Viņš vienmēr nāca ar tādu optimistu! Toreiz, savā jaunībā, viņu vēroju un domāju – fantastiski! Ak, Dievs, kā tas būs, kad man būs tik daudz gadu? Vai arī es tā varēšu? Viņš man bija autoritāte gan profesionālajā ziņā, gan kā cilvēks – iekšēji bagāts un tik intelektuāls! Viņš bija samērīgs attieksmē pret visu, tajā skaitā pret ģērbšanās stilu, kas arī nav mazsvarīgi. Viņš mums, studentiem, ar savu būtību spēja pierādīt, kā cilvēkiem vajadzētu pret cilvēkiem izturēties – vai viņš jauns, vai vecs. Jā, arhitektūra droši vien ir tāda profesija – kamēr tu spēj domāt un kamēr to gribas, tikmēr vari to darīt."