Viestura Kairiša iestudētais Vāgnera Dievu mijkrēslis, kurā režisors spējis savienot Vāgnera pārlaicīgās mūzikas brāzmas ar šodienas sabiedrības sekluma atainojumu, jaudīgi uzsverot mūžīgās pretstatu cīņas neizbēgamību un likumsakarības.
Cēsu mākslas festivāls apliecina, cik nozīmīga ir modernitāte un kā tā spēj papildināt pilsētiņu saturiski, iezīmējot Latvijas mazpilsētu arī tūristu kartēs, ne tikai mūsu dienas kārtībā. Lieliski iekārtotas laikmetīgās mākslas izstādes. Spēcīgs muzikāls iespaids festivālā man bija Ingas Kalnas izpildītais Artura Maskata dziesmu cikls par Venēciju.
Alvja Hermaņa Oblomovs JRT. Neaizmirstami aktierdarbi un režija. Oblomova pārjūtība visdrīzāk ir ģenētiska iedzimtība. Viņš ir cilvēks, kurš patiešām nav piemērots dzīvei, tāpēc mēģinājumi jelkādā veidā socializēt kaut vai viņa mīlas jūtas pret Olgu (bildināšana, ļaužu runas, iespējamās kāzas) viņu satriec. Pārjūtīgi cilvēki dzīvo arī mūsu vidū. Izrāde ir atgādinājums arī par to.
Neputna samta sērijā iznākusī svaigi tulkotu Volta Vitmena dzejoļu izlase Zāles stiebri. Šādu grāmatu un vispār atdzejas krājumu parādīšanās Latvijā jau robežojas ar brīnumu. Šo dzejoļu atlase nav gājusi cauri ideoloģiskam sietam, atšķirībā no iepriekšējām publikācijām, līdz ar to Vitmens latviešu lasītājam parādās jaunā gaismā. Lielisks Kārļa Vērdiņa priekšvārds.
Jura Poškus Kolka Cool ir stilistiski tīra filma ar spēcīgu pēcgaršu, smalkiem aktierdarbiem un vides tēlojumu. Lai gan filma nav par politiku, tai ir politisks konteksts, jo Kolka Cool daudz ko pastāsta arī par mūsu valsts īstenotās iekšpolitikas augļiem. Filmā redzam izmisušus jauniešus bez gribasspēka, kuri dzīvo ārpus kultūras lauka (literatūras, teātra utt.), nespēj veidot un rast savas dzīves saturu un strauji degradē. Filma atgādina, ka kultūra un vide ir savienotie trauki – jo mazāk telpas atvēlēts kultūrai, jo vairāk vietas truluma izplatībai. Kolkas raga dabasskati ģenerē smeldzi.