Jau šobrīd Eiropas Parlamentā pieņemta regula Nr.432/2012 par veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem. Tā paredz, ka no šī gada 14.decembra pārtikas produktu marķējumā, reklāmās un jebkurā citā patērētājiem paredzētā informācijā būs atļauts izmantot tikai regulas ietvaros European Food Safety Authority (EFSA) apstiprinātās veselīguma norādes.
Pašlaik Eiropas Parlamentā noris darbs arī pie vēl vienas regulas par veselīguma norādēm izstrādes, kas attiecas uz botāniskas izcelsmes vielām, tostarp dārzeņiem un augļiem. Lai gan šī regula vēl nav pieņemta, tomēr EFSA jau ir sniegusi atzinumus par lielāko daļu pieteikto norāžu, kas ir apkopotas EFSA datu bāzē. Tās norādes, uz kurām EFSA ir pieņēmusi negatīvu atzinumu, nebūs izmantojamas pārtikas marķējumā un reklāmā.
Pašlaik apstiprinātās norādes vairāk atbilst specifiskām nozarēm
Lai gan ideja ir pamatota un atbalstāma, jo paredz nepatiesu un viltus apgalvojumu izmantošanas izskaušanu marķējumā un komunikācijā ar patērētāju, tomēr šobrīd EFSA izveidotie veselīguma norāžu saraksti vairāk atbilst farmācijas un specifisku nozaru prasībām un vajadzībām, nevis pārtikas produktu lietošanas veicināšanai.
Jāuzsver, ka šajos sarakstos tiek iekļautas tikai tādas veselīguma norādes, kuru patiesums ir apliecināts ar zinātniski apstiprinātiem pētījumiem. Šobrīd iekļautās un apstiprinātās veselības norādes vairāk atbilst tām nozarēm, kas iegulda apjomīgas investīcijas klīnisko pētījumu veikšanā. Salīdzinoši daudz veselīguma norādes ir par košļājamām gumijām. Pašlaik daļa iekļauto apgalvojumu par produktiem vairāk atbilst slimību vai to simptomu ārstēšanā un ir grūti attiecināmi uz ikdienas patēriņa pārtikas produktu lietošanu, piemēram, spēcina nervu sistēmu, uzlabo gremošanas trakta darbību, uzlabo vēdera izeju, u.tml.
Daļa veselīguma norāžu neveicinās lielāku pārtikas produktu patēriņu
Regula Nr.432/2012 attiecas arī uz minerālūdeni un dzeramo ūdeni. Lai varētu izmantot veselīguma norādes, ka ūdens palīdz nodrošināt normālas fiziskās un kognitīvās funkcijas vai ka ūdens palīdz uzturēt normālu ķermeņa termoregulāciju, patērētājs ir jāinformē, ka norādīto ietekmi var panākt katru dienu patērējot vismaz divus litrus no visiem avotiem. Ūdens lietošana palīdz cilvēkus pasargāt no dehidratācijas, bet šo nevar tiešā veidā lietot, jo tam nav vēl gūts zinātnisks apstiprinājums. Saistībā ar minerālūdeni arī turpmāk drīkstēs lietot marķējumā norādes "veicina gremošanu", "veicina aknu un žults darbību", kas ir pārāk medicīniski un visticamāk sašaurina produkta lietošanu, nevis paplašina to plaša patēriņa lietošanas iespējas.
Vēl interesantākus apgalvojumus varēs lietot, saistībā ar graudaugiem. Piemēram, miežu, rudzu, auzu un kviešu graudos esošās šķiedras veicina fekāliju pieaugumu, bet citi norāžu varianti šobrīd netiek piedāvāti.
Iespējams, turpmāk varēs lietot "dzērveņu sulas veicina urīnceļa darbību"
Analizējot arī EFSA otra saraksta veselīguma norādes, kas attiecināmas uz augiem un vēl topošo regulu, var secināt, ka pavisam drīz no pārtikas produktu, tai skaitā dzērienu, marķējuma un reklāmām var pazust virkne pašsaprotamas informācijas par produkta pozitīvo ietekmi uz veselību. Piemēram, visiem zināms, ka dzērveņu sula spēcina imunitāti. Savukārt, saskaņā ar EFSA norāžu sarakstu, iespējams, varēs lietot tikai uzrakstu, ka dzērveņu sulas uzlabo urīnceļu darbību. Diez vai šāda veselīguma norāde būs iemesls, lai iedzīvotāji ikdienā lietotu vairāk sulas. Attiecībā uz daudziem augļiem pagaidām šajā otrās regulas sarakstā norādes par to iespējamo pozitīvo ietekmi uz organismu nav minētas vai arī noraidītas nepietiekamu pierādījumu dēļ, piemēram, par greipfrūtu, apelsīnu, ābolu, upeņu sulām.
Pašmāju ražotājiem jaunu norāžu pieteikšana nav pa kabatai
Veselīguma norāžu sarakstu var papildināt ar jauniem apgalvojumiem – tikai tiem ir jābūt balstītiem uz zinātniski veiktiem klīniskiem pētījumiem. Diemžēl tos veikt varēs atļauties tikai ļoti lieli ražotāji, jo viena šāda zinātniska pētījuma izmaksas ir ļoti apjomīgas. Katrā ziņā to nevarēs atļauties vietējie ražotāji ar savu līdzšinējo produkcijas noieta tirgu. Turklāt izpētē ieguldāmās investīcijas var būt nesamērīgi lielas pret iespējamo atdevi pārdošanas veicināšanā.
Vēl jāņem vērā fakts, ka veselības norādes varēs izmantot ikviens, neatkarīgi no tā, kurš uzņēmums investēja līdzekļus pētījumos. Tai skaitā konkurējoši uzņēmumi. Tas būs vēl viens apsvērums, kāpēc pārtikas ražotāji ļoti izvērtēs, vai ieguldīt vai nē investīcijas jaunu pētījumu veikšanai. Jāņem vērā arī, ka ne visas veselīguma norādes European Food Safety Authority (EFSA) akceptē. Saskaņā ar EFSA datiem, uz šī gada 12.oktobri tika saņemti 387 jauni pieteikumi veselīguma norādēm, no kuriem 40% jeb 151 pieteikumi tika noraidīti.