Attiecīgajā sēdē tika skatīts jautājums par enerģētikas politikas aktualitātēm, tostarp par enerģijas kopējām izmaksām, kam būtu jākļūst par Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurenci veicinošu nevis bremzējošu faktoru, koncentrējoties uz patērētāju ieguvumiem un eksportu, sagatavojot nozares attīstības stratēģiju piecu gadu laika posmam.
LTRK enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Kaspars Osis iepazīstināja klātesošos ar uzņēmēju skatījumu par enerģētikas politikas izaicinājumiem, norādot, ka uzņēmēju un visas Latvijas tautsaimniecības attīstībai ir svarīga konkurētspējīga elektroenerģijas cena vismaz Baltijas mērogā un ilgtermiņa enerģētikas nozares attīstības stratēģija.
Osis klāstīja, ka uzņēmēji atzinīgi novērtē Ekonomikas ministrijas (EM) centienus stratēģiski strādāt pie dažādiem risinājumiem ar mērķi mazināt elektroenerģijas izmaksas, reizē uzsverot, ka elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) problēmai, kas pastāv jau kopš 2014.gada un negatīvi ietekmē Latvijas uzņēmēju starptautisko konkurētspēju, nepieciešamas starptautisks, publisks un detalizēts visu iespējamo risinājumu izvērtējums ne retāk kā reizi gadā, enerģijas patērētāju intereses liekot pirmajā vietā. Turklāt apzinoties tehnoloģiju straujo attīstību, jānodrošina veids, kā apkopot un izmantot pasaules labāko praksi energoefektivitātē.
Vienlaikus klātesošie tika iepazīstināti ar LTRK biedru aptauju, kuras rezultāti uzrāda, ka 75% uzņēmēju vēlas uzzināt vairāk par to, kas notiek un ir plānots enerģētikas tirgū, savukārt 70% respondentu norāda, ka elektroenerģijas izmaksas ir svarīga komponente, attīstot biznesu.
Informējot TSP par aktuālajiem jautājumiem enerģētikā, EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks uzsvēra, ka ministrijas prioritātes enerģētikas sektora attīstībai saskan ar uzņēmēju gaidām - panākt cenu konkurētspēju un stabilitāti, kā arī nodrošināt energoapgādes drošumu. Padome tika iepazīstināta ar EM priekšlikumiem elektroenerģijas izmaksu mazināšanai, OIK kāpuma ierobežošanai pēc budžeta subsīdiju termiņa beigām 2019.gadā.
EM identificējusi riskus, kas nākotnē var izraisīt OIK pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017.gada beigās tiek izbeigta subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošana, kas kopā ar AS "Latvenergo" dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 eiro par megavatstundu apmērā. OIK noturēšanai esošajā apmērā finansējums valsts budžetā paredzēts līdz 2019. gadam; turpmākajiem gadiem finansējums netiek paredzēts, kas nozīmē - ja netiek rasts jauns risinājums, ar 2019. gada aprīli sagaidāms OIK pieaugums.
"Lai novērstu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenu kāpumu, EM piedāvā apspriešanai dažādus iespējamos scenārijus, tostarp arī iespēju samazināt OIK apmēru jau no 2019.gada. Samazinoties OIK apmēram, mazināsies uzņēmēju izdevumi par elektroenerģiju, tādējādi paaugstinot šo komersantu un ekonomikas konkurētspēju, palielinot investīcijas un radot pamatu jaunām darbavietām," informēja Patmalnieks.
Vienlaikus līdz ar OIK samazinājumu mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju. "Kā efektīvāko risinājumu uzskatām brīvprātīgu uzņēmumu atteikšanos no garantētās maksas par koģenerācijas stacijā uzstādīto elektrisko jaudu 75% apmērā, vienlaikus saņemot vienreizēju maksājumu. Šis risinājums attiektos uz piecām spēkstacijām, kuras saņem jaudas maksājumus - Latvenergo TEC-1, TEC-2, SIA Juglas jauda, AS Rīgas siltums Imantas siltumcentrāli un SIA Fortum Latvia," klāstīja EM valsts sekretāra vietnieks.
Tādējādi 2019.gadā budžeta dotāciju OIK un energoietilpīgo uzņēmumu atbalsta vajadzībām varētu samazināt par 79% no tā, kas būtu nepieciešams, saglabājot līdzšinējo atbalsta intensitāti. Savukārt tālākā perspektīvā iespējams panākt pilnīgu atteikšanos no valsts budžeta dotācijas OIK vajadzībām. Ņemot vērā, ka valsts budžetā šobrīd nav līdzekļu saistību atpirkšanai, ministrija piedāvā izmantot valsts kā "Latvenergo" īpašnieces tiesības samazināt tās uzkrāto pamatkapitālu tādā apmērā, kas nosegtu vienreizējo kompensāciju.
Tautsaimniecības padome ir EM, LTRK, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības izveidota konsultatīva institūcija, kas darbojas ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides politikas īstenošanu un veicināt ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību valstī.