LTRK atklātā vēstulē aicina deputātus rūpīgi izvērtēt lēmumus nodokļu sistēmas izmaiņu kontekstā

Godātie Saeimas deputāti!

Mēs, Latvijas uzņēmēji, aicinām Jūs rūpīgi izvērtēt tuvākajās dienās pieņemamos lēmumus attiecībā uz Latvijas nodokļu sistēmas izmaiņām.

1. Uzņēmuma ienākuma nodoklis.

Vispirms, apsveicam iniciatīvu, sekojot Igaunijas piemēram, noteikt 0% likmi reinvestētajai peļņai, atsakoties no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājuma. Šī patiešām ir ļoti pozitīva strukturāla reforma, kura motivēs uzņēmumus investēt attīstībā, uzlabos produktivitāti, uzņēmumu kapitalizāciju, apgrozāmo līdzekļu pieejamību un kreditēšanos. Tas savukārt noteikti sekmēs Latvijas ekonomikas attīstību un tai sekojošu labklājības pieaugumu. Diemžēl, šī pamatā ir vienīgā pozitīvā reforma.
 

2. Darbaspēka nodokļi.

Jau šobrīd darbaspēka nodokļi Latvijā ir salīdzinoši nekonkurētspējīgi. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem Latvijā ir ceturtie augstākie darbaspēka nodokļi zemo algu sektorā, savukārt pēc Latvijas Bankas aprēķiniem Latvijā ir otra augstākā ienākuma nodokļa (IIN) likme Eiropas Savienībā. Valdība piedāvā gan palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par 1%, gan IIN noteikt progresivitāti 20%, 23% un 31,4%. Ne Lietuvā, ne Igaunijā nav šādas progresivitātes.

Lietuvā ir noteikti VSAOI griesti, kuri pakāpeniski samazinās, un kurus sasniedzot VSAOI vairs nav jāmaksā. Latvijā jāturpina maksāt Solidaritātes nodoklis, bet valdība piedāvā to tādā pašā apmērā aizstāt ar citiem nodokļu maksājumiem. Rezultātā Latvijā produktīvam uzņēmumam (kura darbinieki sasnieguši VSAOI griestus), darbaspēka nodokļu slogs ir gandrīz 3 reizes lielāks. Šādos apstākļos piesaistīt kā investorus produktīvus ārvalstu uzņēmumus būs sarežģīti. Turklāt dažādās likmes sarežģī sistēmu, kā rezultātā palielināsies izmaksas uzņēmējiem un valstij.
 

3. Pašvaldību motivācija.

Proaktīvai investoru piesaistei un labas biznesa vides apstākļu nodrošināšanai liela loma jāspēlē pašvaldībām, jo visi uzņēmumi atrodas kādā pašvaldībā. Diemžēl šobrīd pašvaldības ir finansiāli motivētas cīnīties par turīgiem iedzīvotājiem, bet finansiāla motivācija piesaistīt uzņēmumus nav. Arī nodokļu reforma šo problēmu nerisina. Uzskatam, ka reformas ietvaros nepieciešams pieņemt risinājumus šai problēmai, lai pašvaldībai, kura spēj piesaistīt vairāk uzņēmumus un darba vietas, iegūtu lielākus budžeta ieņēmumus. Vienlaikus ar šādu strukturālu reformu jāpārskata pašvaldībām noteiktie ierobežojumi.
 

4. Minimālā alga.

Minimālās algas celšanai ir tieša ietekme uz uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, it īpaši nozarēs un reģionos ar zemiem ienākumiem. Ja mērķis ir mazināt sociālo nevienlīdzību, tad vienlaikus jāvērtē ar nodokļiem neapliekamā minimuma lielums (Latvijā ir Baltijā mazākais neapliekamais minimums) un fakts, ka minimālās algas celšanai ir ietekme uz visu uzņēmuma algu fondu – ja tiek celta minimālā alga, tā jāizlīdzsvaro ar pārējo darbinieku algām. Pārāk straujš minimālās algas kāpinājums var nest vairākas negatīvas sekas - uzņēmumu darbinieku skaita samazināšana (bezdarba risks, darbaspēka emigrēšana), uzņēmumu darbības samazināšana vai pat pārtraukšana, uzņēmumu darbības pārnešanu uz kaimiņvalstīm vai pāriešanu ēnu ekonomikā.
 

5. Akcīzes nodoklis.

Izskatot akcīzes nodokļa grozījumus, nepieciešams rūpīgi sekot likmēm kaimiņvalstīs. Ir lieliski, ka igauņi un somi šobrīd brauc uz Latviju iepirkties. Ir lieliski, ka aizvien vairāk tranzīta pārvadātāju un pierobežas iedzīvotāju uzpilda degvielu Latvijā. Nesabojāsim šo! Pārmērīgi paceļot, piemēram, akcīzi degvielai, mēs ne tikai varam pazaudēt šos ieguvumus biznesam un budžetam, bet arī negatīvi ietekmēt pārvadājumu biznesu un palielināt produktu pašizmaksu.
 

6. Mikrouzņēmumu nodoklis.

Apsveicami ir tas, ka mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīms tiek saglabāts, jo tas ir veicinājis gan būtisku ēnu ekonomikas mazināšanos, gan jaunu uzņēmumu tapšanu. Tāpat pievienojamies viedoklim, ka nepieciešams novērst šī režīma "blaknes", proti, mazināt šī režīma izmantošanu negodprātīgiem mērķiem.

7. Valsts budžeta izdevumi.

Un visu beidzot. Jau šobrīd valsts budžeta tēriņu daļa ir lielāka kā t.s. "treknajos gados", bet cilvēku skaits Latvijā ir samazinājies. Dažādās idejas nodokļu likmju celšanai ir sekas tam, ka valdība nespēj kritiski paskatīties uz izdevumu daļu un samazināt nevajadzīgos tēriņus. Esam pārliecināti, ka vismaz 10% ietaupījumu var atrast!

Latvijai ir nepieciešams: a) sagatavoties krīzes situācijai, kad beigsies ES fondu finansējums 2021. gadā, b) novērst straujo iedzīvotāju skaita samazināšanos, c) daudz straujāk tuvoties vidējam ES dzīves līmenim, tāpēc, ņemot vērā minēto, aicinām:

• lai motivētu uzņēmumus investēt attīstībā, atbalstīt 0% likmi reinvestētajai peļņai, vienlaikus atsakoties no UIN avansa maksājuma;
• lai nodrošinātu darbaspēka izmaksu konkurētspēju reģionā:

1. neatbalstīt VSAOI palielināšanu par 1%,
2. neatbalstīt IIN progresivitāti,  
3. atcelt solidaritātes nodokli un neatbalstīt jebkādu citu jaunu nodokļiem pielīdzināmu maksājumu ieviešanu solidaritātes nodokļa vietā;

• lai nodrošinātu pašvaldību motivāciju piesaistīt savai teritorijai uzņēmumus, veikt izmaiņas likumā par UIN, nosakot, ka pašvaldībai, kuras teritorijā darbojas uzņēmums, pienākas daļa no UIN. Rosinām noteikt pārejas periodu sākot no 2019.gada, paredzot, ka 10% no iekasētā UIN tiek piešķirti pašvaldībām pēc uzņēmuma darbības teritorijas, palielinot šo daļu no 10% uz 50% piecu gadu laikā;
• veikt izmaiņas likumā par IIN, pārdalot pašvaldībām pienākošās IIN daļu arī pēc iedzīvotāja pamata darba vietas. Rosinām noteikt pārejas periodu sākot no 2019.gada, paredzot, ka 10% no iekasētā IIN tiek piešķirti pašvaldībām pēc personu darba vietas, un palielinot šo daļu no 10% uz 50% piecu gadu laikā;
• lai nepalielinātu ēnu ekonomiku un neradītu sociālo spriedzi īpaši reģionos, neatbalstīt tik strauju minimālās algas palielināšanu;
• palielinot akcīzes nodokļus, nodrošināt, ka likmes ir konkurētspējīgas reģionā;
• lai veicinātu mazo biznesu un mazinātu ēnu ekonomiku, atbalstīt mikrouzņēmuma nodokļa režīma saglabāšanu, vienlaikus nosakot ierobežojumus, lai novērstu režīma "blaknes":

1. apgrozījuma sliekšņa samazināšanu līdz 50 000 eiro (ne 40 000 eiro kā piedāvā valdība);
2. nosakot ierobežojumus attiecībā uz darbiniekiem, kuri strādā mikrouzņēmumos, nepieciešams pieņemt risinājumu, kurš nebūtu sarežģīts un tāpēc nepamatoti dārgs gan uzņēmējiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam;

• uzdot valdībai nekavējoties ķerties pie tādu reformu veikšanas, lai samazinātu publiskos izdevumus vismaz par 10%.