LTRK: Ekonomikas izrāviena panākšanai nepieciešams konsekvents darbaspēka nodokļu samazinājums

gadā¹, atvieglojot darbaspēka nodokļu slogu.Publiskajā retorikā, dažādi interpretējot nodokļu likmes un nodokļu ieņēmumu statistiku, Latvija tiek salīdzināta ar citām Eiropas Savienības valstīm, nepamatoti izdarot secinājumu, ka nepietiekamos ieņēmumus valsts budžetā rada zemas nodokļu likmes. Īstā problēmas sakne ir zemu nodokļu iekasējamība un nespēja efektīvi samazināt kontrabandas un "ēnu" ekonomikas īpatsvaru.Ja raugāmies uz darbaspēka izmaksām Baltijas valstīs, diemžēl, nākas secināt, ka Latvija vēl aizvien ir vissliktākajā pozīcijā – par katru darbiniekam izmaksājamo eiro darba devējam nodokļos jāsamaksā 1,75 eiro, kas ir tikpat cik augsto nodokļu valstī – Zviedrijā. Igaunijā un Lietuvā attiecīgi šie izdevumi sasniedz 1,67 un 1,73 eiro². Investoru, it īpaši lielo izvēle pie šādām darbaspēka izmaksām ir skaidra – nauda Latvijai vienkārši met līkumu.Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera turpina pastāvēt uz to, ka politiķiem un ierēdniecībai jātur uzņēmējiem dotais solījums turpināt IIN likmes samazināšanu. Šis solījums nostiprināts 2014.gada 1.oktobrī Finanšu ministrijas un lielāko, uzņēmējus pārstāvošo organizāciju parakstītajā vienošanās³, kuras 7.punktā atrunāti arī pieļaujamie nosacījumi nodokļu likmju paaugstināšanai.Neviens no vienošanās tekstā minētajiem nosacījumiem nav iestājies, kādēļ politiķu un ierēdņu retorika, ka varētu netikt pildīta likumā paredzētā IIN samazināšana, ir ne tikai nepareizs signāls potenciālajiem investoriem par Latvijas tiesiskās vides neprognozējamību, bet arī neapzināta pretdarbība uzsāktajiem procesiem mazināt “ēnu” ekonomiku Latvijā.¹ - Grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (http://likumi.lv/doc.php?id=262316) 90.pants² - Ernst & Young The Tax Burden of Typical Workers in the EU 28, 2014 edition³ - Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam (http://fm.gov.lv/files/presesrelizes/Nodoklu%20politikas%20strategija%202015_2017.pdf)