Mācot latviešu valodu imigrantiem, talkā ņem multfilmas un karaoke dziesmas

Pičukāne stāstīja, ka valodas mācības norit kā pirmsskolā. "Lasot pasaules pieredzi, gan zinātnieki, gan arī pedagogi, kas ilgstoši Norvēģijā, Anglijā strādājuši ar patvēruma meklētājiem, uzsver, ka jāsāk mācības tā, kā pirmskolā. Tātad mēs spēlējamies, mēs mācāmies vārdus, mēs mācāmies frāzes, mēs mācāmies standartfrāzes. Un arī ļoti svarīgi, lai tas cilvēks sajustu, ka viņš momentā var to frāzi izmantot - tieši tāpat kā bērnam," stāstīja skolotāja.Viņa arī lasījusi, ka ir svarīgi, lai attēli ir zīmējumu, nevis fotogrāfiju veidā, turklāt vārdi vismaz sākumā jāraksta lieliem burtiem - tas arī uztveri padara vieglāku. Visu laiku ir jāatkārto un jādod frāzes, ko cilvēks spēs izmantot, piemēram, aizejot uz veikalu.Stāstot par latviešu valodas apmācības metodēm, viņa teica, ka diezgan daudz arī tiekot izmantotas karaoke dziesmas. "Pirmkārt, ir vieglāk cilvēkam, viņš mazāk kautrējas. Otrkārt, viņam ir vieglāk visas tās skaņas izrunāt. Treškārt, visas tās frāzes, kuras ir tajās karaoke dziesmās, tās ir standartfrāzes, ko cilvēks var pēc tam izmantot savā dzīvē. Vienkārši pedagogs parāda pēc tam, kur to frāzi varētu izmantot, kas arī ļoti labi palīdz," skaidroja Pičukāne.Strādājot ar imigrantiem no bijušajām padomju republikām, ļoti labi palīdzot vecās multfilmas, kas tulkotas latviešu valodā. "Visi Vinniji Pūki, visi tie 38 papagaiļi. Pirmkārt, emocijas - cilvēkiem uzreiz [nāk prātā] viņu bērnība, otrkārt, viņi ļoti labi zina to multfilmu savā dzimtajā valodā un viņiem ļoti labi aiziet latviski," teica skolotāja.Taču patvēruma meklētājiem no citām valstīm esot ļoti atšķirīga iepriekšējā pieredze.Piemēram, LVA vēlējās uztaisīt jaunu, pilnīgi citādu alfabētu, kad pirmie bērni parādījās 50.vidusskolā. Bijusi doma uztaisīt interesantu alfabētu ar Maiklu Džeksonu, Madonnu, lai pusaudžiem būtu interesanti. Taču izrādījies, ka šie bērni nemaz nepazīst tādu Madonnu, Šreku, Maiklu Džeksonu. Viņi zinot visus Bolivudas aktierus, kurus skolotāja nepazīst."Tātad cita pieredze. Afganistānā viņi pārsvarā tikai indiešu filmas skatās. Tad nu palikām pie mūsu vecā standarta," atzina skolotāja.Vaicāta, kura ir pateicīgākā dziesma, lai sāktu mācības, viņa teica, ka pati izmanto dziesmu Čau, čau čaumala, atver logu, jo tur ir labas frāzes - "atver logu", "esmu noguris"."Plus - arī bija interesanti tas, ka viņas nu jau mēnesi bija mācījušās, un tad man pienāca klāt grupiņa sieviešu un teica, ka tā dziesma ir par mazu bērniņu, kurš dzimst mammai. Skaidrs, ka ne jau tā, kā es pateicu, viņas man skaidroja. Un es padomāju - jā, es tik dziļi nemaz nevarēju iedomāties, padomāt, jo es tā nebiju to dziesmu uztvērusi. Vairāk tādu kā bērnišķīgu dziesmu," stāstīja Pičukāne.Tad viņa sākusi interesēties par Afganistānu un to, kā sievietes izglītojas. "Un izrādās, viņiem ir ļoti līdzīgi kā agrāk latviešiem - mums taču bija tautasdziesmas, kur visa gudrība bija. Šīs sievietes - viņām viss iet caur dzeju ģimenē. Tīri caur dzeju viņas izglīto savus bērnus, lasot dzejoļus. Un es atradu angļu valodā iztulkotus vienas Afganistānas sievietes dzejoļus, un arī vienu pat atdzejoju latviski. Ļoti interesanti vispār - tāda dvēsele tur ir iekšā," atzina skolotāja.Viņa teica, ka par daudzām kultūrām daudz ko nezinām un tāpēc mācības aizņem daudz ilgāku laiku. Piemēram, ar vienu tautību bijis tā, ka viņi nevarēja saprast un ļoti ilgi vajadzēja paskaidrot, ko nozīmē "pusviens", "pusdivi". "Mēs gan zīmējām, gan visādi, kamēr saprata. Varbūt arī tā laika izjūta, pulksteņa izjūta ir cita," vērtēja Pičukāne.Kā vērtēja skolotāja, tie, kam arābu valoda ir dzimtā valoda, diezgan labi izrunā mūsu skaņas un viņiem runas aparāts ir diezgan trenēts. Taču tie esot individuāli gadījumi.Vaicāta, ko sagaida, kad patvēruma meklētāju uzņemšana sāksies krietni plašākā apjomā, viņa paua cerību, ka pasaulē būs miers, nebūs karu un visi laimīgi dzīvos savās valstīs. Taču, ja būs vairāk cilvēku, būs nepieciešams arī vairāk pedagogu.Pičukāne Latvijas Universitātē ieguvusi bakalaura grādu Baltu filoloģijā, maģistra grādu pedagoģijā un doktora grādu pieaugušo pedagoģijā. 1993.-2009.gadā viņa bija latviešu valodas skolotāja Rīgas 53.vidusskolā, kopš 2007.gada strādā LVA. Aģentūrā Pičukāne bijusi starpkultūru komunikācijas un izglītības darba vadītāja, Izglītības daļas vecākā speciāliste, bet tagad ir Izglītības daļas metodiķe.Skolotāja piedalījusies vairākos projektos, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, bilingvālo izglītību, viņa ir arī dažādu mācību materiālu autore, kā arī izstrādājusi apmācību kursus.Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde līdz maija sākumam plāno izlemt, vai pirmajā kārtā Latvijā nogādātajiem patvēruma meklētājiem piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.