Ministre vērsa uzmanību uz to, ka pēdējo desmit gadu laikā no Latvijas aizbraukuši pusmiljons iedzīvotāju, savukārt demogrāfijas pieaugums nenotiek tik strauji, kā to gribētos.
Melbārde akcentēja, ka Latvijas simtgades svinības redz kā iespēju stiprināt ticību savai valstij Latvijai, saliedēt sabiedrību, atgriezt atpakaļ no Latvijas prom aizbraukušos tautiešus, kā arī tā ir iespēja visiem domāt, kādi būs nākamie Latvijas 100 gadi, veidojot to stiprāku un saliedētāku.
"Latvijas simtgade nav brīdis, kad var atrisināt visas problēmas, taču tas ir brīdis, kad var radīt jaunas domas un iekustināt lietas uz pozitīvām pārmaiņām. Latvijas valsts svētki ir katra iedzīvotāja paša atbildība, kā veidosies mūsu valsts simtā gadadiena," sacīja Melbārde.
Latvijas simtgades svinēšana notiks piecu gadu garumā, no 2017. līdz 2021.gadam. Patlaban svētku radošajā padomē turpinās darbs pie simtgadei veltīto lielo notikumu definēšanas. Galvenie nosacījumi, lai notikums varētu tikt definēts par lielnotikumu, ir, lai pasākums būtu vērienīgs un tajā iesaistītos liela sabiedrības daļa, arī ārvalstīs dzīvojošie tautieši, pasākums var turpināties kā tradīcija, kā arī pasākums uzbur svētku sajūtu, iedvesmo citus uz labākiem darbiem, un pasākuma norise stāsta Latvijas stāstu, skaidroja ministre.
Patlaban kā lielie pasākumi plānoti Uzvaras zieds, kura mērķis ir pateikties cilvēkiem, kuri ziedoja dzīvi un dzīvību Latvijai. Par uzvaras ziedu kļūs mārtiņroze, jo tas ir zieds, kas sprausts karavīriem gan pie cepurēm, gan krūtīm. Tāpat top Latvijas valstiskuma veidošanās astoņi ceļi, parādot līvu ceļu, gaismas ceļu, Jēkaba ceļu u.c. Kā viens no lielajiem notikumiem plānots Latvijas tradicionālas ainavas atjaunošana, "Baltie galdautu svētki", kas veltīti 4.maijam.
Savukārt kā dāvanas Latvijai nozīmīgajā jubilejā top XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki, Patriotu nedēļas īpašie pasākumi, Likteņdārzs, koncerts Dzimuši Latvijā, Latvijas simtgades filmu programma, Nacionālā Latvijas enciklopēdija, 100 stipendijas vēsturniekiem Latvijas izpētei, minēja Melbārde.
Pēc Latvijas simtgades paliks tādi projekti kā renovētā Jaunā Rīgas teātra ēka, uzceltās reģionālās koncertzāles, renovētā VEF Kultūras pils un Latvijas Okupācijas muzejs.
Runājot par finansējumu Latvijas simtgades pasākumiem, Melbārde informēja, ka nākamā gada budžetā plānots Valsts kultūrkapitāla fonda finansējuma pieaugums, kā arī notiek darbs ar mecenātiem. Kopumā Latvijas simtgades projektiem kultūras budžetā iezīmēti 18 miljoni eiro.
Savukārt 121 miljona eiro vērtībā norisinās nozīmīgi kultūras infrastruktūras projekti, bet nākamajā Eiropas fondu programmā kultūras infrastruktūras projektiem plānots trīs reizes lielāks finansējums par iepriekšējo.
valsti un latviešus mīl pat krievi