Saistībā ar vairākiem konfliktiem starp namu apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem ir aktualizējies jautājums par tiešo norēķinu ieviešanu starp komunālo pakalpojumu sniedzējiem un saņēmējiem. Izmaiņas likumdošanā ir rosinājis Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departaments. Ieceri atbalsta arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija. Savukārt komunālo pakalpojumu sniedzēji Rīgas ūdens un Latvijas ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācija norāda uz augstajām izmaksām un ievērojamu rēķinu paaugstināšanos, kuras gaidāmas pārejot uz tiešajiem norēķiniem.
SIA RD Real Estate pārstāvis skaidro, ka pašlaik ar komunālo pakalpojumu sniegšanu ir izveidojusies absurda situācija, kuras ķīlnieki ir namu apsaimniekotāji.
"Ja mājai ir parāds par siltumu, tad tas līdz nākamās apkures sezonas sākumam uz sava rēķina ir jānosedz namu apsaimniekotājam. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka siltums mājai netiks pieslēgts," skaidro Dālderis. Viņš arī uzsver, ka parādu piedziņa no nemaksātājiem šajā situācijā gulstas tikai un vienīgi uz pašu namu apsaimniekotāju pleciem. Savukārt, kad Duntes namu skandāla kontekstā uzsākta diskusija par tiešajiem maksājumiem, komunālo pakalpojumu sniedzēji vienā balsī esot paziņojuši par cenu celšanu, kura pieaugšot par dažiem procentiem dēļ administratīvajām izmaksām.
Namu apsaimniekotājs šādai loģikai nepiekrīt, jo tad jau sanākot, ka visus šos gadus tādiem uzņēmumiem kā AS Rīgas siltums un SIA Rīgas ūdens vajadzējis maksāt daļu no peļņas – šos pašus dažus procentus – namu apsaimniekotājiem par ūdens un siltuma skaitītāju uzraudzīšanu, kontroli, rēķinu izrakstīšanu un visbeidzot naudas iekasēšanu no iedzīvotājiem.
"Tās arī ir administratīvās izmaksas, kuras visus šo laiku mēs esam seguši uz sava rēķina. Kāpēc? Tāpēc, lai nopelnītu naudu šiem uzņēmumiem," retoriski vaicā Dālderis.