Pagājušajā nedēļā jūs pie sevis pulcējāt apkārtējo novadu vadītājus, un pēc šīs tikšanās parādījās informācija, ka tikšanās dalībnieki pauduši atbalstu slēgtās dzelzceļa līnijas Gulbene-Pitalova atjaunošanai. Ko konkrēti jūs domājat darīt, lai šo mērķi sasniegtu?
Gribu atbildēt ar nelielu ievadu. Pagājušajā nedēļā mēs Satiksmes ministrijā tikāmies ar ministru un Latvijas dzelzceļa vadību. Teicām, ka mums tāda doma par dzelzceļa pārvadājumu atjaunošanu ir diezgan pasen, īpaši tām pašvaldībām, kuru teritorijā ir maršruts Ieriķi-Gulbene-Krievijas robeža. Kravas pārvadājumi ir jāved caur Krustpili, Pļaviņām un tad uz augšu, un tad nāk uz mūsu pusi. Tas ir milzīgs līkums, kas sadārdzina preci, kuru mēs saņemam. Nerunājot par to, ka tā ir attīstība, darba vietas, arī pasažieru transporta attīstība. To es jau sen zinu, ka Latvijas dzelzceļš vienmēr saka - tas ir ekonomiski neizdevīgi. Bet, ja pudelei korķis ir ciet, tad jau tajā neko nevar ieliet. Norunājām, ka mēs izpētīsim to, kas uzņēmējiem ir nepieciešams, kādu kravu pārvadājumi varētu atjaunoties un attiecīgi kas no Krievijas puses kaut ko varētu darīt. Bet tā ir viena daļa. Pēc gulbeniešu iniciatīvas tika atjaunotas tikšanās ar kaimiņiem no Madonas, Lubānas, Cesvaines, Apes, Alūksnes, Balviem, Viļakas, un arī Smiltene piedalījās. Mūsu galvenais uzdevums bija pārrunāt tos jautājumus, kas sāp mums šajā Latvijas daļā. Kā redzat, te ir gan Latgales, gan Vidzemes pārstāvji, un tas nenozīmē, ka mēs kaut ko gribam šķelt. Mums ir jautājumi, kas ir piezemētāki, vienkāršāki, ko gribam savā starpā apspriest, jo varbūt kaimiņš kaut ko labāku ir izgudrojis. Tad nu mēs vienojāmies, ka ir jāuzraksta vēstule, šis dzelzceļa jautājums ir jāizvirza gan Latgales, gan Vidzemes reģionā ar politiķiem. Un varbūt arī par citiem jautājumiem ir vērts vienoties, ka abu blakus esošo reģionu politiķi sanāktu kopā un vienotos, kā varētu kopīgi strādāt.
Informācijā par jūsu tikšanos tika pieminēts arī jautājums par šaursliežu dzelzceļu.
Šobrīd šaursliežu dzelzceļš ir tikai starp Gulbeni un Alūksni, bet vēsturiski tas no Apes gāja uz Igauniju un tad atgriezās Latvijā līdz Ainažiem. Gribam arī par šādu stratēģisku projektu padomāt kopā ar igauņu kolēģiem. Viennozīmīgi nolēmām, ka kaimiņi tiksimies ne retāk kā reizi kvartālā, bet nepieciešamības gadījumā reizi mēnesī.
Reizē ar jaunās valdības apstiprināšanu amatā ir stājies arī jauns reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs - Einārs Cilinskis. Vai jums norunāta pirmā tikšanās?
Cilinska kungs ir uzaicināts pie mums 21. februārī, mēs gaidām atbildi, vai viņš varēs atbraukt. Mums uz Uzņēmēju dienām 7. martā ir uzlūgts arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols. Mums katram novadam, lielākam vai mazākam, un arī katrai reģiona daļai ir savas sasāpējušas problēmas, tāpēc mēs gribam tās risināt.
Ekspresinterviju ar Stepanovu lasiet otrdienas, 11.februāra, laikraksta Diena 3.lpp.!
Jānis
dzelzceļnieks