Viņaprāt, svarīgākais Latvijas patērētājiem ir alternatīvu gāzes piegāžu pieejamība un atvērts un elastīgs tirgus ar konkurētspējīgu gāzes cenu, un terminālis tiek vērtēts kā līdzeklis, nevis mērķis. "Izšķirošs jautājums ir, kad un kādā veidā atvērsim gāzes tirgu un cik maksāsim par gāzi, nevis tas, ka dabūjam infrastruktūras vienību. Galu galā jēdzīgākais būtu iespējami lētākais risinājums, lai nodokļu maksātājiem nav jāpiemaksā," teica ministrs.
To, kurā valstī terminālis tiks būvēts, noteiks ģeopolitiskā situācija, tas saistīts ar praktiskiem ekonomiskiem apsvērumiem, par kuriem tuvāko nedēļu laikā gaidāms Eiropas Komisijas (EK) piesaistīto konsultantu ziņojums, gan arī iespējamajām politiskajām konsultācijām.
Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka no Latvijas puses termināļa projekts tieši Rīgā ir ticis lobēts ļoti nopietni, uzsverot mūsu valsts priekšrocības. Vērtējot tikai Baltijas valstu tirgu, Latvijai izmaksu, novietojuma, infrastruktūras ziņā ir priekšrocības, bet, ja Somija nopietni piedalās projektā, situācija var mainīties, atzina ministrs. Viņš gan piebilda, ka negribētu aizsteigties notikumiem priekšā.
Pavļuta preses sekretāre Daiga Grūbe biznesa skaidroja, ka Ekonomikas ministrija (EM) ir pragmātiska un spēj patērētāju intereses prioritizēt pār nacionālajām ambīcijām. "Visām Baltijas valstīm augstāk par nacionālajām ambīcijām būtu jāstāda patērētāju intereses, kas nozīmē saprātīgas, konkurētspējīgas izmaksas un alternatīvas dabasgāzes piegādes reģionam, lai tirgū veidotos konkurētspējīgs piedāvājums un tiktu vairota energoapgādes drošība," norādīja ministra pārstāve.
Viņa norādīja, ka Latvija nekad nav atkāpusies no savas pozīcijas, ka atbalstāma ir tikai dalība izmaksu ziņā visefektīvākajā risinājumā, proti, ekonomiski pamatoti ir būvēt tikai vienu reģionālu sašķidrinātās dabasgāzes termināli, turklāt projekta īstenošanā nepieciešams piesaistīt Eiropas Savienības (ES) līdzekļus. Līdz ar to, lai neradītu nepamatotu izmaksu slogu patērētājiem, EK iesaiste un ES līdzfinansējums ir kritiski apsvērumi termināļa vietas izvēlē.
Pavļuts un ministrijas speciālisti esot vairākkārt aicinājuši kaimiņvalstu kolēģus visa reģiona un sabiedrības interesēs sagaidīt EK pētījuma rezultātus un pēc to publiskošanas neatsākt politisko "tirgošanos" par termināļa būvniecībai piemērotāko vietu.
Kā ziņots, saskaņā ar EK piesaistīto konsultantu kompānijas Booz&Company sākotnējo ziņojumu, iesaistot Somiju, labākā vieta terminālim ir Igaunija, bet citādi piemērotākā ir Latvija.
EM konsultantiem ir sniegusi papildu informāciju un argumentus attiecībā uz projekta izmaksām, un uzskata, ka, korekti veicot pārrēķinus, Igaunija nebūtu tehnoloģiski izdevīgākā vieta reģionālajam sašķidrinātās gāzes terminālim. Izpētes galīgie rezultāti gaidāmi oktobrī, savukārt lēmumu varētu pieņemt Baltijas Enerģijas tirgu starpsavienojumu plāna (BEMIP) augsta līmeņa darba grupas sanāksmē novembrī vai decembra sākumā.