"Latvijas valsts un Latvijas pilsoņi nav tā tauta, kas naidojas ar citām tautām, bet tā birka kaut kur mums tiek piešūta. Mēs ļoti labi satikām ar baltvāciešiem un labi satikām arī ar krievu kopienu. Labs piemērs ir arī poļi, kuri ir ļoti latviskojušies, bet saglabājuši arī savu identitāti, kultūru un tradīcijas, dzīvojot Latvijā, un ir vieni no aktīvākajiem, lielākajiem un drošākajiem Latvijas nacionālās valsts aizstāvjiem," uzsvēra Resnais.
"Sērga ir nelielā cilvēku grupiņa - cilvēki, kuri dzīvo Latvijā pēc PSRS režīma, kuri nav nedz krievi, kuri ir pazaudējuši savu identitāti, tautību un pat savu valodu, bet sevi uzskata par krievvalodīgajiem. Mums vajadzētu saprast, ka šie cilvēki visvairāk ir traucējuši tieši etnisko krievu dzīvei Latvijā. Nevar prasīt no etniskiem krieviem, lai viņi būtu nostājušies pret aicinājumu par savu valodu - tas ir ļoti grūti un nežēlīgi," sacīja politiski represēto priekšstāvis.
Resnais pirmdien Komunistiskā terora upuriem veltītā memoriāla Putenī otrās kārtas svinīgās atklāšanas pasākumā veltīja vairākus pārmetumus valsts politiķiem un politiskajai videi daudzu gadu garumā, kas kavējusi ne tikai memoriāla izveidi, bet arī nav spējusi un nespēj risināt citas nacionālas valsts pastāvēšanai nozīmīgas problēmas.
"Man atkal ir jāpārmet šodienas politiskajai sistēmai valstī, kura ir pārsātināta ar ierēdniecību, bet netiek galā vai nevēlas tikt galā ar nelielo cilvēku skaitu - krievvalodīgajiem. Ar viņiem nav iespējams dialogs. Ir jābūt stingrībai, nostājai un nevar pieļaut to, ko viņi dara," sacīja Resnais. Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs pauda cerību, ka Padomju savienības komunistiskā režīma upuriem veltītā memoriāla nozīmi apzināsies ne tikai latvieši, bet arī citas tautas.
"Memoriālam ir jābūt kā tiltam starp mūsu divām tautām, lai saprastu viena otru un kopīgi veidotu attīstītu Latviju. Komunistiskais režīms slepkavoja visas tautas un arī citām tautām tas bija ienaidnieks, svešinieks, bet krievu tauta paši sevi slepkavoja, un viņiem sāp vēl vairāk. Tāpēc es ticu, ka nosodījums šim režīmam no etnisko krievu puses ir patiess. Es ticu, ka mēs atradīsim šo tiltu uz vienotu, kopīgu valodu un ka Latvija attīstīsies kā nacionāla, brīva valsts, kurā dzīvo citas tautības, nezaudējot savu etnisko piederību," uzsvēra Resnais.