"Es domāju - pats svarīgākais, lai beidzot vienreiz iestājas miers. Tas trakākais ir, ka mēs kādus gadus četrus par to runājam - vienreiz jāliek nodokļu sistēma mierā, tā jābeidz aiztikt. Svarīgi ir iekasēt [nodokļus] un svarīgi ir paziņot visai pasaulei, ka Latvija ir stabila uzņēmējdarbības un ieguldījumu vide, ka mums ir vislabākā nodokļu sistēma un ka mēs to nemainīsim vismaz četrus gadus. Žēl, ka visa vasara pagāja, un ar uzņēmējiem nebija laika izrunāt un vienoties, un tas jādara tagad pirms Ziemassvētkiem," pauda Latvijas Bankas prezidents.
Viņš arī atgādināja, ka valdība paziņojusi par kārtējo nodokļu sistēmas pārskatīšanu nākamā gada pavasarī, līdz ar to "atkal cilvēki iepauzē, atkal kaut ko gaida".
Tāpat Rimšēvičs kritiski izteicās par valdības biežo paļaušanos uz ārvalstu ekspertu vērtējumu un ieteikumiem, par to turklāt samaksājot prāvu summu no valsts budžeta: "Vēl viena traka lieta - tā vietā, lai izmantotu Latvijā esošās "smadzenes", Latvijas uzņēmējus, Latvijas ekspertus un lielos prātus, mēs izmantojam dārgus ārvalstu pasūtījumus kā Pasaules banku, Starptautisko valūtas fondu un vēl dažādas institūcijas, kuru pētījumus mēs beigu beigās nemaz neizmantojam."
Taujāts, vai 300 tūkstoši eiro, kas samaksāti Pasaules bankai par pētījumu, viņaprāt, ir "izmesti renstelē", Rimšēvičs norādīja: "Tā nauda varēja tikt izmantota citiem pasākumiem daudz efektīvāk. [..] Latvijas cilvēki to būtu izdarījuši par 10 tūkstošiem."
Rimšēvičs ekspertu piesaistīšanu no ārvalstīm dēvē par sava veida "nabadzības apliecību": "Ja mēs gribam kaut ko norakt vai kādas lietas nedarīt, mēs uzaicinām ārvalstu ekspertus, samaksājam viņiem naudiņu un pēc tam atsaucamies uz viņiem, jo viņi mums ieteica. Kas tie par cilvēkiem, kādus ekonomiskos virzienus tie pārstāv, kāda ir viņu ideoloģija? Mēs nezinām. Viņi nezina arī par mums, kas mums ir vajadzīgs. [..] Es domāju, ne Zviedrijas, ne Somijas valdības neaicina Pasaules bankas ekspertus savās mājās un nelūdz izstāstīt, kas viņiem jādara."
Jau vēstīts, ka pašlaik koalīcijai piedāvāts attiekties no minimālajām sociālajām iemaksām, bet tā vietā palielināt mikrouzņēmumu nodokļa likmi līdz 15%. Koalīcijas sanāksmē politiķi šo piedāvājumu izvērtējuši, bet nākamnedēļ spriedīs par iespējamu likuma redakciju.
Finanšu ministrijā iepriekš atzina, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstināšana no 9% līdz 15% ir fiskāli neitrāla, tāpēc nākamā gada budžets nav jāpārskata.
Nākamā gada budžetā bija plānots minimālajās sociālajās iemaksās iekasēt 70 miljonus eiro. Savukārt politiķu vienošanās atlikt minimālo sociālo iemaksu ieviešanu, aizstājot to ar mikrouzņēmuma nodokļa likmes paaugstināšanu līdz 15%, būs fiskāli neitrāla. Minētie ieņēmumi tiks novirzīti sākotnējam mērķim - sociālajām vajadzībām.