Rinkēvičs skaidroja, ka Ārlietu ministrija (ĀM) ir aktīvi iesaistījusies zivrūpnieku eksporta tirgus paplašināšanā perspektīvajos jaunajos tirgos, tostarp Ziemeļamerikā. Tāpat ministrija seko līdzi iespējami drīzākam zvejas produktu sertifikācijas procesa noslēgumam dažādās valstīs, izmantojot vēstniecību un goda konsulu tīklu. Vienlaikus viņš skaidroja, ka katras valsts sertifikācijas sistēmai ir savas nianses, kas jāņem vērā.
"Uzņēmējiem jārēķinās, ka katra jauna zvejas produktu sertifikāta saskaņojums ir laikietilpīgs process," norādīja ministrs.
Tāpat Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka papildus tradicionālajiem tirgiem Latvijas uzņēmēji ir izrādījuši lielu interesi par ASV un Kanādas tirgiem zivju produkcijas noietam. Šobrīd gan uz ASV, gan Kanādu zivju produkciju eksportē vairākas Latvijas kompānijas.
"ASV gadījumā jāņem vērā tas, ka sertifikācija nepieciešama katram produktam atsevišķi, nevis visai zvejniecības produktu grupai. Tāpat ieinteresētajiem uzņēmumiem rūpīgi jāiepazīstas ar zivju produktu importēšanas noteikumiem, lai iekļūtu Kanādas tirgū. Kanādas tirgus ir perspektīvs, Latvijas uzņēmējiem ir jābūt konkurētspējīgiem, jo jārēķinās ar lielu vietējo zivrūpnieku konkurenci," informēja ministrs.
Vienlaikus Rinkēvičs vērsa uzmanību, ka zvejas produkcijas eksportu uz Kanādu un ASV varētu veicināt arī gaidāmie Brīvās tirdzniecības līgumi ar abām Ziemeļamerikas valstīm, attiecīgi TTIP un Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības līgums jeb CETA.
Kā ziņots, nākamajā valdības sēdē 16.jūnijā tiks skatīts Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums par potenciālo atbalstu zivsaimniecības nozarei saistībā ar gaidāmajiem zaudējumiem Krievijas noteiktā embargo dēļ.
Ziņojumā finansiāls atbalsts nav plānots, bet tiks pagarināti termiņi iepriekšējā ES zivsaimniecības fonda sāktajiem projektiem, kuri vēl tiek īstenoti, kā arī tiks lemts par nodokļu brīvdienām.