Rinkēvičs aģentūrai LETA skaidroja, ka pēc sarunām izplatītais paziņojums, kas cita starpā paredz Ukrainas austrumos nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu, ir laba apņemšanās, bet, protams, pats būtiskākais patlaban ir tas, lai šī apņemšanās arī tiek pildīta. "Tas lielā mērā ir atkarīgs no tā, cik konstruktīvi ir noskaņota Krievija, lai tiešām [..] izdarītu attiecīgu spiedienu uz šiem cilvēkiem," sacīja ministrs.
"Protams, ir būtiski arī tas, ka daudziem Austrumukrainā sarīkoto nemieru dalībniekiem tiek piedāvāta amnestija, izņemot tos, kuri vainojami cilvēku nāvēs. Turklāt būtiski ir tas, ka Ukrainas puse apņēmusies veikt plašu nacionālo dialogu ar visiem Ukrainas sabiedrības slāņiem, ar visiem reģioniem, lai izstrādātu pēc iespējas labāku un stabilāku valsts attīstības risinājumu," skaidroja Rinkēvičs.
Vienlaikus ministrs atzina - nedaudz bažīgu viņu dara tas, ka arī neilgi pēc Ženēvā panāktās vienošanās Ukrainas mediji ziņoja par valsts austrumos aizvien dzirdamiem automātisko ieroču un granātmetēju šāvieniem. "Tāpēc es esmu piesardzīgi optimistisks par šīs vienošanās dzīvotspēju," norādīja Rinkēvičs.
Viņš atzina, ka cita starpā arī Latvija ir gatava aktīvi iesaistīties Ženēvā panāktās apņemšanās īstenošanā, nosūtot savus cilvēkus Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijā uz Ukrainu.
Vaicāts, vai ir kāds termiņš, kad puses konstatē, ka vienošanās tiek vai netiek pildīta, Rinkēvičs atbildēja noliedzoši, proti, šāda atskaites punkta neesot. Protams, nevar sagaidīt, ka dažās stundās situācija Austrumukrainā normalizēsies, taču jau tuvāko dienu notikumu parādīs, vai vienošanās reāli tiek pildīta, uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs.
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šonedēļ Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.