Šonedēļ pasaules uzmanība tika pievērsta Tunisijai, Francijai un Kuveitai, kur teroraktos gājuši bojā daudz cilvēku. Lūgts komentēt šos aktuālos notikumus un kā vajadzētu rīkoties ES, Rinkēvičs norādīja, ka šobrīd nav citas izejas, kā daudz stingrāk sadarboties ar islāmticīgo reģiona valstīm, lai būtu vairāk informācijas apmaiņa izlūkdienestu un tiesībsargājošo iestāžu starpā. Tāpat viņš saredz, ka Eiropas Parlamentam vajadzētu ātrāk ratificēt regulu, kas saistās ar pasažieru datu apmaiņu.
Rinkēviča skatījumā, ir pietiekami daudz jādara, lai ES varētu cīnīties pret tiem ES pilsoņiem, kuri dodas karot uz Sīriju, Irāku, Lībiju un, iespējams, Tunisiju. ES Padomē prezidējošās valsts ārlietu ministrs norādīja, ka šajā gadījumā būtu nepieciešams diskutēt par kriminālatbildības noteikšanu, un atgādināja, ka Latvija to jau ir izdarījusi, proti, šogad 19.februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs.
"Vai mēs varam šobrīd domāt, ka mēs varam sakaut šo Islāma valsti vienā, divās dienās? Protams, ka nē. Tā būs ilgstoša cīņa. Bet ir lietas, kas nav pagaidām pietiekami novērtētas un darītas, proti, stratēģiskā komunikācija. Ir bijusi diskusija mūsu prezidentūras laikā, ka pārāk maz uzmanību pievēršam darbam ar musulmaņu kopienām, lai ierobežotu dažādu radikālu un ekstrēmistisku ideju popularizāciju ES un arī ārpus ES. Ja reiz mēs visu laiku un pamatoti satraucamies par Krievijas propagandu, tad mums tikpat lielā mērā jāsatraucas arī par ekstrēmistu propagandu. Mums ir arī varbūt vairāk jāstrādā ar atsevišķām, piemēram, tuvo austrumu valstīm, lai palīdzētu šo valstu drošības, izlūkošanas iestāžu kapacitāšu celšanā," norādīja ministrs.
Viena no milzīgām problēmām, kas ES drošībai ir tikpat līdzvērtīga kā Ukrainas krīze, ir arī Lībijas krīze. Šī ir teritorija, kurā ir vairākas valdības un teritorija netiek kontrolēta. "Tas lielā mērā rada migrācijas plūsmas un pietiekami lielas kustības, kas ir saistītas ar terorismu," piebilda ministrs.
"Ir vēl ko darīt gan ārēji, gan iekšēji. Bet ir skaidrs, ka šeit būs jāvelta daudz lielāki finanšu resursi. Nevar izslēgt, ka vienā brīdī kaut vai tajā pašā Lībijā mēs jau šobrīd runājam par kopīgās drošības, aizsardzības politikas operāciju, kā iespējamo līdzekli, kas varētu palīdzēt stabilizēt situāciju. Mums ir jāsaprot, ka mēs šobrīd esam lielā mērā situācijā, kur mums ir ļoti daudz problēmas gan austrumu reģionā, gan dienvidu reģionā. Tās abas ir vienādi smagas," teica politiķis.
Ministrs gan nesaista Francijā, Tunisijā un Kuveitā notikušos teroraktus ar ES valdošajām diskusijām par migrantu uzņemšanu. "Es to nesaistītu. Es šeit redzu Islāma valsti, kas mēģina parādīt, ka neesam spējīgi tikt ar to galā," norādīja Rinkēvičs.
Ministrs gan nenoliedz, ka daudzi migranti nāk no Āfrikas reģioniem, kur uzdarbojas Islāma valsts vai islāmistu grupējums Boko Haram. "Ja mēs gribam lielā mērā apturēt šo migrācijas plūsmu, tad ES jāskatās kā var palīdzēt novērst konfliktus un cik daudz palīdzības attīstības nauda tiek ieguldīta, lai uzlabotu cilvēku dzīves apstākļus," uzsvēra Rinkēvičs.
ES terorisma apkarošanā strādā rūpīgi jau no janvāra un ir idejas kā to izdarīt, taču ir jāsaprot, ka tas prasīs laiku, piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka divi kaujinieki 26.jūnijā uzbrukuši tūristu viesnīcai Tunisijas kūrortpilsētā Sūsā, nogalinot 37 cilvēkus, lielākoties ārvalstu tūristus.
Tāpat piektdien Francijas centrālajā daļā netālu no Lionas pilsētas kāds vīrietis, nesot islāmistu karogu, uzbrucis gāzes rūpnīcai, nogalinot vienu cilvēku un divus ievainojot.