Enerģijas dzēriens ir bezalkoholisks dzēriens, kas satur ogļhidrātus, tonizējošus komponentus (kofeīnu), taurīnu vai guaranu, B grupas vitamīnus. Sastāvdaļa, kuras dēļ enerģijas dzēriena pārmērīga lietošana nav ieteicama, ir kofeīns. Ja vēlme ir ierobežot kofeīna lietošanu jauniešu auditorijā, tad jālūkojas uz visiem kofeīnu saturošajiem produktiem, tostarp, kafiju, tēju un citiem kofeīnu saturošiem bezalkoholiskajiem dzērieniem.
Zinātniskie pētījumi pasaulē nav rezultējušies ar pierādījumiem, ka mērena enerģijas dzērienu lietošana var negatīvi ietekmēt personu, tai skaitā jauniešu, veselību. To drošību patērētājam ir apliecinājušas Eiropas riska novērtēšanas institūcijas, kā pēdējā no tām – "Eiropas pārtikas drošības aģentūras Pārtikas piedevu Zinātniskā padome" savā zinātniskajā atzinumā, secinot, ka enerģijas dzēriens ir drošs patēriņam.
Ir būtiski nejaukt alkohola un enerģijas dzēriena ietekmi uz sabiedrības veselību. ES nav paredzēti tirdzniecības ierobežojumi attiecībā uz enerģijas dzērieniem. Tie tiek pārdoti visās dalībvalstīs bez ierobežojumiem, tai skaitā, ņemot vērā ES institūciju lēmumus un norādījumus, ierobežojumi ir atcelti gan Francijā (2009.), gan Dānijā (2011.). Arī Norvēģija 2011.gadā atteikusies no tirdzniecības ierobežojumiem.
Enerģijas dzēriens un tā izejvielas dzērienā sastopamajās proporcijās un daudzumā, ar tiesību aktiem ir atzīti par lietojamiem uzturā.
Jau šobrīd tiek ieviestas papildus informatīvas norādes enerģijas dzērienu marķējumā, precizējot, ka dzērienā ir augsts kofeīna saturs, tas nav rekomendēts bērniem un grūtniecēm vai ar krūti barojošām mātēm, kam seko kofeīna saturs mg uz 100 ml. Par efektīvu uzskatām arī jauniešus izglītojošas kampaņas par enerģijas dzērienu saturu un mērenas lietošanas principiem.