A.Akermanis radio skaidroja, ka PVN ļautu pazemināt maksu par siltumu ne tikai maksāt nespējīgajiem, bet arī tiem, kas spēj maksāt. Viņš uzsvēra, ka šis jautājums ir strīdīgs. Asociācijas vadītājs atzina, ka maksas pieaugums par apkuri šajā sezonā saistīts ar tarifu paaugstināšanos, nepieredzēti augsto gāzes cenu un aukstajiem laika apstākļiem.
Kā ilgtermiņā efektīvu risinājumu, lai samazinātu iedzīvotāju maksu par siltumapgādi, A.Akermanis minēja māju siltināšanu. Viņš gan uzsvēra, ka šī efektivitāte atkarīga no siltināšanas kvalitātes un tikai veicot to kompetenti, var samazināt maksas par siltumu, vēsta Latvijas Radio.
Viņš radio arī norādīja, ka apkures maksu atšķirības dažādās pilsētās saistāmas ar kurināšanā izmantotām vielām. "Tie, kas kurina šķeldu, tarifi praktiski nemainījās. Dramatiski ir tur, kur kurina gāzi. Viennozīmīgi zemo ceno līderi Latvijā ir tie, kas izmanto šķeldu," uzsvēra A.Akermanis. Pašlaik ar šķeldu tiek apkurinātas vairākas Latvijas pilsētas, un vislielākais veiksmes stāsts esot Liepāja, kur pateicoties šķeldai cena iet uz leju, ziņo radio.
Asociācijas vadītājs gan uzsvēra - lielajās pilsētās, īpaši Rīgā, pāriet no gāzes uz šķeldu nav reāli. Turklāt pāreja uz šķeldas apkuri esot dārga un līdz šim tas veikts ar Eiropas Savienības fondu atbalstu. Tas gan pēdējā laikā darīts ļoti daudz, un viņš prognozēja, ka šogad pāreja trīskāršosies.
Patlaban Latvija eksportē 1/3 no šķeldas, un līdz šim cenas katru gadu pieaug, bet tas noticis pakāpeniski. Taču viņš pieļāva, ka arvien lielāka šķeldas izmantošana siltuma ražošanā Latvijā var palielināt arī šī kurināmā cenas, un garantēt, ka cenas siltumam nākotnē nepieaugs, nav iespējams, ziņo Latvijas Radio.
Jau ziņots, ka ceturtdienas rītā vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (Reformu partija) LNT raidījumā 900 sekundes sacīja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšana apkurei sniegtu nelielu efektu. E.Sprūdžs uzsvēra, ka kurināmā cenu nevarot noteikt, bet pašvaldībām nopietnāk jādomā par ēku siltināšanu.
Savukārt Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs laikrakstam Neatkarīgā sacīja, ka, lai veiktu siltināšanu visos Rīgas dzīvojamos namos, būs nepieciešami vismaz 15 gadi.
"Nosiltinot visas Rīgas daudzdzīvokļu mājas par pašreizējām cenām, vajadzētu aptuveni 900 miljonus latu. Lielākajai daļai Rīgas mājsaimniecību tādas naudas nav, un valdība tik lielu naudu Rīgai nedos. Tāpēc vainot mūs par siltināšanas kavēšanu ir tīrākais populisms, turklāt uz meliem balstīts populisms," atzina N.Ušakovs.
"Liepāja un Valmiera ir veiksmes stāsti, bet šīs pilsētas siltināšanas programmu uzsāka pirms 8 gadiem. Tur siltināšanas programmas aizsākās treknajos gados, kad nauda bija gan valstij, gan pašvaldībām, kad iedzīvotājiem bija vairāk naudas un nebija tik piesardzīgas attieksmes pret kredītiem. Tolaik Rīgā nevienai no partijām, kas bija pie varas, tik sīki projekti nelikās interesanti. Neviens ar to nenodarbojās. Mēs sākām siltināšanas programmu 2010. gadā – krīzes trakākajā laikā," avīzei sacīja Rīgas mērs.