Šipkevics: Neizsludinot grozījumus elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, Vējonis "parādījis mugurkaulu"

Viņš pauda viedokli, ka grozījumi Saeimā tika virzīti un pieņemti nepārdomātā situācijā un steigā - tie "padarītu valsti ievainojamu no citu valstu propagandas lavīnas".Ar šādu soli prezidents esot raisījis mediju un sabiedrības pārstāvju uzticību. Šipkevics uzsvēra, ka grozījumus minētajā likumā varētu pieņemt, taču tie ir rūpīgi jāpārstrādā, tos izvērtējot arī Aizsardzības ministrijai, jo prioritārais jautājums ir valsts drošības iespējamais apdraudējums. "Nevajag vērtēt mediju ieguvumus, bet, pirmkārt, valsts drošību. Ja grozījumi to neapdraud un pat pastiprina - uz priekšu," sacīja Radio SWH pārstāvis.Viņš pauda viedokli, ka daudziem Saeimas deputātiem nav bijis skaidrības par pieņemtajiem grozījumiem. "Prātīgs lēmums ir virzību nesasteigt - iepriekšējo likumu sagatavoja gada laikā. To varēja izdarīt eksperti, saskaņojot ar visām Latvijā esošajām radiostacijām," sacīja Šipkevics.Komentējot Krauzes ieceri, ka informācija svešvalodā tiktu sagatavota "uz vietas" - objektīvi un patiesi, Šipkevics norādīja uz Latvijā raidošā Russkoe radio piemēru, kas līdz ar īpašnieku maiņu kļuvis par "Kremļa radiostaciju pēc paša Krievijas prezidenta Vladimira Putina lūguma".Jautāts, kā paredz Krauzes ierosināto grozījumu tālāko virzību, jo tie nodoti atkārtotai izskatīšanai Saeimā, Šipkevics sacīja, ka pašreiz esot skaidri parādīta sabiedrības attieksme pret - Valsts prezidenta kancelejā esot saņemtas vismaz 20 vēstules pret un tikai viena par. "Ja Eiropas Parlamenta deputāti, ar NATO saistītie speciālisti, mediju, inteliģences pārstāvji un mākslinieki ir pret, tad Krauzes intereses nepārstāv pat maza sabiedrība daļiņa," pauda Šipkevics."Nevajag steigties, Saeimas Cilvēktiesību komisijai jāuzklausa visas puses, un nākamgad mierīgi jāpieņem grozījumi," sacīja Šipkevics, uzsverot, ka vienīgajai prioritātei, skatot grozījumus, jābūt valsts drošības apsvērumiem - kā grozījumi drošību uzlabos.Kā ziņots, Valsts prezidents lēmis neizsludināt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, no kuriem izriet, ka pāriešana uz valsts valodas izmantošanu radiostacijās tiks veikta mazākā mērā, nekā sākotnēji noteikts.Kā paziņojumā medijiem informē Valsts prezidenta preses dienests, secinot, ka likums Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā pieņemts, neievērojot labas likumdošanas principu un lemjot par sasteigtu risinājumu Latvijas valstiskumam un sabiedrībai būtiskā jautājumā, Valsts prezidents Vējonis nodevis likumu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai.