"Nav jau to zivju Baltijas jūrā, turklāt tā ir diezgan piesārņota. Piemēram, Atlantijas okeānā viss kas ir papilnam - sardīnes, krabji, austeres un daudz kas cits," uzsver pavārs.
"Latvija populārākā zivs noteikti ir Norvēģijas lasis. Tā ir ikdienas zivs, ko arī man mājās sieva taisa - tai ir ļoti pieņemama cena. Norvēģijas lasis nav ne ekskluzīvs, ne kvalitatīvs, bet tā ir ēdama zivs. No Baltijas zivīm populārākā lieta ir reņģe. Ja tu viņu izfilē... Protams, Centrāltirgū var nopirkt jau izfilētu, bez asakām, kas izskatās pēc tāda kā taurenīša. Tādu zivi ieliec cepeškrāsnī, tā ļoti ātri izcepas un ir ļoti garšīga," slavē M.Sirmais.
Lai gan no jūras puses latviešiem nav citas iespējas kā būt par reņģēdājiem, mums ir arī upes un ezeri, kur var dabūt ļoti labus zandartus.
"Tā sistēma ir vienkārša - noteikti cilvēki savāc pa ezeriem zivis, aizved tās uz Igauniju izfilēt, un tad atkal ved šurp restorāniem un arī Rimi veikaliem. Tās zivis ir ļoti kvalitatīvas un svaigas," norāda M.Sirmais.
Savukārt, runājot par to, kas Latvijā no ēdieniem ir īpašs, pavārs atzīst - no vietējo puses nenovērtētas un nepamatoti nonivelētas ir šprotes.
"Kad uz Latviju atbrauc jebkurš no pasaules krutajiem šefpavāriem, vienmēr atzīst, ka šprotes ir garšīgas, bet mēs viņas kaut kā nenovērtējam," norāda M.Sirmais.
"Man mājās ir, un es tās ēdu mēnesī reizi - ne biežāk. Bet es zinu, ka šis ir produkts, ar ko mums vajag lepoties. Mēs nepamatoti lepojamies ar melno balzamu, kurš nevienam negaršo. Aizved balzama pudeli uz ārzemēm - visi, protams, pagaršos, bet vairāk arī nedzers. Balzams vairāk ir kā suvenīrs - smuka pudele. Šeit viņu dzer, bet ārpus Latvijas - ne. Tāpēc es katram latvietim, kurš grib kādu ēdienu kā suvenīru aizvest uz ārzemēm, saku: ņem šprotes - tās garšo," uzsver pavārs.