Tāpēc viņš ir nosūtījis vēstuli gan Ministru prezidentam, gan ģenerālprokuroram, kurā prasa noskaidrot lietas apstākļus un sodīt vainīgos. Izskatās diezgan ticami, jo kurš gan cits, ja ne Elksniņš un viņa pārstāvētais politiskais spēks - Saskaņas centrs- Latvijā vislabāk var zināt, kurš Putinam ir pietuvināts, kurš attālināts un kam ”nereti uzticēti īpaši delikāti Krievijas varas uzdevumi”. Iespējams, ka tieši šo pārlieku dziļo zināšanu dēļ Elksniņš savulaik nesaņēma atļauju pieejai Latvijas valsts noslēpumiem.
Taču ir arī Revertas patiesība. Proti, līdzekļu atgūšana no kompānijas Severorgsintez, kā arī no tās galviniekiem ir ļoti sarežģīta, turklāt strīdi jāskata Krievijas Federācijas tiesās. Protams, ka cerības uz labvēlīgu rezultātu saglabājas vienīgi tad, ja tiek noalgots profesionāls Krievijas advokātu birojs, un noalgotais „Jegorov, Puginskij, Afanasjev i partneri” ir lielākais juridiskais birojs NVS valstīs, kas dažādos Krievijas un starptautiskajos avotos turklātir atzīts par labāko juridisko biroju Krievijā 2011. un 2012.gadā. Par to var pārliecināties ikviens, kurš ar internetu ir uz „tu”. Protams, ka šāds birojs nevar būt pats lētākais, taču, izmantojot lētāko biroju vai cīnoties pašu spēkiem, šie 108 miljoni diezgan droši paliktu Krievijā.
Elksniņa kungs bažījas, ka virknei tiesvedības procesu, kas notiekot Krievijas Federācijā un esot saistīti ar „Parex bankā” ieķīlāto aktīvu piedziņu, esot negatīvs rezultāts. Taču virkne tiesvedības procesu Krievijā ir noslēgusies ar „Revertai” labvēlīgu rezultātu, un Elksniņa kungam par, iespējams, skumjām Latvijas mediji tik tikko informēja, ka, piemēram, Omskas arbitrāžas tiesa apmierinājusi A/S „Reverta” sūdzību un atcēlusi nelabvēlīgi zemākas instances tiesas lēmumu.
Tomēr cīņa paredzama ilga, jo parādnieku saistību apjoms pret „Revertu” pārsniedz 108 miljonus USD, tāpēc tā nenotiek tikai juridiskajā sfērā, bet tiek izmantoti arī sabiedrisko attiecību (PR) speciālistu pakalpojumi. Tas ir acīmredzams, kaut nedaudz iepazīstoties ar Krievijas mediju informāciju par naudas atgūšanas procesu.
Tagad nepieciešama maza atkāpe sabiedrisko attiecību praksē. Protams, ka Krievijas medijos tiek radīta ažiotāža, ka „Revertas” prasība ir nepamatota, vienkārši bezkaunīga, turklāt svešas valsts - Latvijas interesēs. Tas, ka, aizstāvot klientu intereses, PR speciālisti meklē sabiedrotos, arī nav nekas jauns. Galu galā uz sabiedrisko domu (un pastarpināti arī varbūt uz tiesu) var atstāt ietekmi ziņa, ka arī Latvijā „progresīvi spēki” saprot, cik nepamatota ir vēlme atgūt šos 108 miljonus, un ir uztraukušies par metodēm, kas tiekot izmantotas. Un patiešām – Rīgā uzrodas deputāts ar latvisku uzvārdu, kurš raksta vēstules atbildīgajām iestādēm, bet KNAB, kā ziņo prese, sāk pārbaudi, tātad – „mūsu lieta taisnīga”. Ziņa par Elksniņa kunga aktivitātēm Krievijas medijos parādījās, šķiet, ātrāk, nekā vēstule nokļuva pie adresātiem Rīgā.
Tas, ka deputāti mēdz aizstāvēt kādas sabiedrības grupas intereses un publiski izsaka viedokli sadarbībā ar PR speciālistiem, ir normāls process. Savā darbībā laiku pa laikam arī mūsu aģentūra ir meklējusi deputātu palīdzību, kas ir piekrituši paust atbalstu tai vai citai idejai. Patīkami, ka nekad neviens uzrunātais nav pat mēģinājis dot mājienu par velmi saņemt atalgojumu, taču vienmēr ir rūpīgi izvērtējis, vai tēma sakrīt ar viņa, partijas un vēlētāju viedokli un interesēm. Jācer, ka līdzīgu izvērtējumu pirms ķeršanās pie vēstules rakstīšanas veica arī Elksniņa kungs.
Jāatzīst, ka Krievijas uzņēmēju grupas, kas gluži loģiski nevēlas šķirties no ievērojamas naudas summas, interesēs veiktās sabiedrisko attiecību aktivitātes nav īpaši kreatīvas, taču vēlamais rezultāts ir sasniegts – varas iestādes ir sarosījušās, kā ziņo prese, pārbaudi sācis KNAB. Visticamāk, ka pēc kāda laika gan sekos paziņojums, ka nekas nelikumīgs nav konstatēts, bet neērtības „Revertai” tiks sagādātas, turklāt ar Latvijas institūciju rokām un par Latvijas budžeta līdzekļiem, jo blakus tiešo pienākumu veikšanai nāksies skaidroties gan ar „knābi”, gan uzraugošo iestāžu ierēdņiem.
Latvijā izmantotā, bet Krievijas specifikai nevajadzīgā un tāpēc nepieminētā retorika par bažām par advokātu tuvību Putinam, ko izplata jaunais kremlinologs Elksniņš, patiesībā ir smieklīga. Tiklīdz „Jegorov, Puginskij, Afanasjev i partneri” sāka sniegt konsultācijas „Revertai”, Krievijas presē parādījās publikācijas, kas aicināja pārliecināties, vai birojs neatrodas „ārvalstu aģentu” sarakstā, un apgalvoja, ka tas „izdara tiešu spiedienu uz Krievijas tiesām citas valsts (šajā gadījumā – Latvijas) interesēs”. Protams, ka šādi apgalvojumi ir grūti savienojami ar Elksniņa spekulācijām par advokātu tuvību varas aprindām.
Visā šajā epopejā Latvijas iestādes ir politkorektas un izliekas nemanām, kā interesēs notiek visa šī jezga. Tās nav Latvijas valsts un tās nodokļu maksātāju intereses. Pieļauju, ka Elksniņa stabilais elektorāts šajās darbībās neko nosodāmu nesaskata un balsos par viņu kādu laiku arī turpmāk, taču nopietnām iestādēm gan nebūtu jātērē spēki, pakļaujoties deputāta vēlmēm, kuru būtība irkavēt parāda atgūšanu. Saskaņietis par savu antiputinisko retoriku ir pelnījis tikai to, lai par viņu pavīpsnātu. Jo, kā tautā teiktu – pat zirgam jāsmejas.